Anne Franka piedzima 1929. gadā ebreju ģimenē Frankfurtē, taču 1933. gadā režīma dēļ viņas ģimene bija spiesta pārcelties uz Amsterdamu.

1942. gadā, uzturoties slēptuvē nacistu okupētajā pilsētā, meitene rakstīja dienasgrāmatu, divus gadus fiksējot savas ģimenes un vairāku citu ebreju mēģinājumu paglābties no holokausta, aprakstot sadzīves apstākļus, savas ilgas un bailes, cerības un satraukumu.

Ieraksti apraujas 1944. gadā, kad slēptuvi atklāj nacisti.

Dienasgrāmata pirmo reizi publicēta 1947. gadā, tā ir kļuvusi arī par vienu no visvairāk izdotajām grāmatām pasaulē,

iznākusi vairāk nekā 70 valodās, savukārt viņa pati – par tēlu, kas atklāj milzīgu traģēdiju cilvēces vēsturē.

Pēc šīs dienasgrāmatas radītas vairākas skatuves versijas. L. Groza izvēlējusies Fransisas Gudričas un Alberta Heketa lugas atjaunoto versiju, ko 1996. gadā pārstrādājusi amerikāņu autore Vendija Keselmane.

Tā ir iestudējumu triloģijas trešā daļa, L. Groza atklāja sarunā ar Rasu Bugavičuti-Pēci Atvērtā teātra dienās Liepājā.

Iepriekš Rīgas Mihaila Čehova Krievu teātrī tapa pirmās divas lappuses par pagājušā gadsimta traģiskākajiem notikumiem – “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” un “Skatuve ugunī”.

“Lai arī bijis ļoti daudz emociju, veidojot šīs izrādes, un radošā grupa arī tagad bieži apraudas, likās, ka jāizstāsta vēl trešais stāsts,”

viņa teica.

Meitene iegāja slēptuvē, kad viņai bija 13 gadu, un visi skaistākie pieaugšanas gadi pavadīti šaurā telpā.

“Viņai ir ļoti daudz skaistu atziņu par to, cik svarīgi ir jebkuros apstākļos saglabāt cilvēcību,” uzsvēra L. Groza.

Galvenajā lomā ir Agnese Jēkabsone, jo, par šo aktrisi domājot, režisore arī izvēlējusies lugu iestudēšanai Liepājas teātrī.

Pārējās lomās – Anete Rimkus, Edgars Ozoliņš, Inese Kučinska, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Madara Kalna, Kārlis Artejevs, Mārtiņš Kalita, Armands Kaušelis, Kārlis Ērglis.

Režisore pauda, ka izrādē būs izmantots video, ko veidojis video mākslinieks -8.

“Ļoti daudz aktieru emociju, tuvplānu, jo šajā stāstā ir ļoti svarīgi, kas notiek ar seju, ar rokām, ar pirkstiem, ar kāju pirkstiem, kad visu laiku esi pastāvīgā stresā.

Teātra lielā zāle to nepiedāvā. Mēs varam skatīties uz kopbildi, bet neredzam detaļas, tāpēc veicām filmēšanas, lai pietuvinātu un fiksētu emocijas,” teica L. Groza.

Iestudējuma scenogrāfe Sintija Jēkabsone, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, komponiste Anna Fišere, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Izrāde tapusi ar fonda “Uniting” finansiālu atbalstu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.