Briselē bāzētā nevalstiskā organizācija norāda, ka aizliegums esot nesamērīgi ietekmējis nabadzīgos laukstrādniekus un sievietes lauku apvidos, kas ir stipri atkarīgas no lauksaimniecības.

Kopš atgriešanās pie varas 2021.gada augustā talibi narkotiku pakāpeniskai izskaušanai pielietojuši dažādas taktikas, tajā skaitā rehabilitācijas programmas, magoņu sējumu iznīcināšanu un opija bazāru slēgšanu.

Kamēr no tā cietuši nabadzīgie zemnieki, bagāto narkotiku tirgoņu peļņa palielinājusies, pateicoties cenu pieaugumam, norāda ziņojuma autori.

Zemnieki, kas pārgājuši uz citu kultūru audzēšanu, cieš no ienākumu samazināšanās.

Krīzes grupas Afganistānas eksperts Ibrahīms Bahiss uzsver, ka nepieciešams piedāvāt ekonomiskas alternatīvas, lai novērstu dzīvesvietu pamešanu un emigrāciju.

Viņš aicinājis uz sadarbību starp Afganistānu un starptautisko sabiedrību, apgalvojot, ka talibiem narkotiku aizlieguma ieviešana būtu jāveic pakāpeniskāk un būtu pielaidīgāk jāizturas pret nabadzīgākajiem zemniekiem.

Pagājušajā nedēļā talibu valdības vicepremjers Abduls Kabirs norādīja, ka opija ražošana Afganistānā pieauga laikā, kad valsts atradās ASV vadīto spēku okupācijā.

Tikmēr ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs (UNODC) novembrī ziņoja, ka opija audzēšanas apmērs Afganistānā kopš talibu nākšanas pie varas sarucis par 95%.