Kā dzīvo seniori Liepājā, kāda ir iztikšana ar piešķirto pensiju un kā dzīvot šodien, lai vecumdienās veselība turas, jautāja “Kurzemes Vārds” šajā nedēļā, kad 1. oktobris kalendārā vēsta par Starptautisko senioru dienu.

“Jādzīvo tik uz priekšu!”

Liepājniecei Regīnai Līcītei ir 76 gadi, un tikai pirms dažiem mēnešiem viņa aizgāja no darba uzņēmumā, kurā strādāja par apkopēju.

Būtu strādājusi vēl, bet pēc reorganizācijas uzņēmumā daudz kas mainījās un pati jutusi – spēki iet mazumā.

Turpmāk viņa saņems vienīgi pensiju – 325 eiro.

Seniores darba stāžs 32 gadi, jo bija laiks, kad abi kopā ar vīru izveidoja un strādāja tā saucamajā Breša zemnieku saimniecībā, kur visu pārvaldīja vīrs. Lai arī smagi strādāja abi, par Regīnu sociālās iemaksas netika veiktas.

Kad 62 gadu vecumā pienāca laiks iet pensijā, viņa sākumā saņēma 115 eiro, pēc astoņiem gadiem summa bija pieaugusi jau līdz 157 eiro.

Pensijas vecumā atgriezušies Liepājā un, kamēr vīrs bija dzīvs, ar abu pensijām varējuši dzīvot labi un vēl piepalīdzēt meitai, dēlam.

R. Līcīte: “Tā kā visus aizvadītos gadus arī strādāju, piepelnīju sev klāt vēl apmēram tikpat, cik pensija, un nevarēju sūdzēties. Vīra vairs nav, darba nav, un šī būs pirmā ziema, kad dzīvošu tikai ar saviem tagadējiem 325 eiro. Varbūt mazliet pieliks klāt ar indeksāciju…”

Seniore jau gadiem pieraksta izdevumus, tā sekojot savai finansiālajai situācijai. Par mazo divistabu dzīvoklīti un visos pārējos maksājumos ziemā aizies gandrīz divi simti. Pašai, ēdienam un zālēm paliks apmēram 150 eiro.

“Bet es esmu veco laiku cilvēks, es māku taupīt un nesūdzos,”

uzsver seniore.

“Arī no mazumiņa māku šo to atlikt. Pirms diviem gadiem, kad biju aizgājusi uz banku, mani pierunāja izveidot pensijas 3. līmeni un veikt ikmēneša iemaksas. Sākumā prasīja, vai varēšu ik mēnesi viņiem atskaitīt 50 eiro. Tas bija par daudz! Piekritu, lai atskaita 15 eiro. Lielu jēgu 3. līmenim neredzu, bet tas varētu veidoties par tādu mazu mantojumu bērniem, kad nomiršu.”

Sieviete par dzīvi nesūdzas, viņas stiprais balsts ir ticība Dievam.

“Paļaujos uz Viņu un dzīvoju tik uz priekšu. Iespējams, aiziešu uz Sociālo dienestu pajautāt, varbūt varu dabūt kādu finansiālu palīdzību. Tad jau būs labi. Kaut arī – tagad ir labi. Galvenais, lai veselība turas un neesmu par nastu saviem bērniem. Viņiem pašiem problēmu pietiek,” atklāta ir liepājniece.

“Man nav iemesla būt pesimistei. Mājas man ir, ziemā silti, galva skaidra, vajadzību maz, pensiju saņemu regulāri. Vecumā jau maz ko vairs vajag.”

Ja varētu, zupas virtuvei ietu ar līkumu

Ne visiem senioriem sokas ar iztikšanu. Atspaids ir zupas virtuves, kur darba dienās izsniedz siltu maltīti. Pirmdien Bāriņu ielā 11, kur saimnieko nodibinājums “Fonds “Agape””, jau 15 minūtes pirms izsniegšanas rindā bija sastājušies vairāki desmiti cilvēku.

“Kurzemes Vārds” sastapa 84 gadus veco Valdi. Kungs nav runātīgs, bet pastāstīja, ka pensijā ir jau 30 gadus. Ja sieva nebūtu uz gultas un nevajadzētu gan pašam, gan dzīvesbiedrei zāles, zupas virtuvei ietu ar lielu līkumu.

Sievai pasliktinājusies veselība šovasar, un kopš tā laika, ja pašam veselība ļauj, nāk uz Bāriņu ielu.

“Sociālie neko nedod, uzskata, ka man pensija ir pāris eiro par lielu. Bet tie, kas nodzērušies, visu mūžu dzer, tiem dod vairāk,”

par esošo kārtību seniors pauž dusmas.

Cik lielu pensiju saņem, viņš neatklāja, bet 500 eiro tie neesot. “Pagājušo mēnesi par elektrību vien 67 eiro aizgāja. Sievas pensija aiziet praktiski tikai par zālēm. Bet ūdens ir dārgs, gāze…” pasūkstas Valdis.

Rindā pēc maltītes ir arī 61 gadu vecais Jurijs Ivanovs. Viņš šurp nākot jau trešo gadu un teju katru dienu.

“Mana pensija ir 345 eiro. Nevaru iztikt. Man ir jāmaksā par dzīvokli. Par elektrību daudz maksāju – 70 eiro. Gāzi man atslēdza, jo nenomaksāju rēķinu.” Tādēļ zupas virtuvei ir liela nozīme.

“Slikti,” Jurijs atbild vienā vārdā, vaicāts, kā dzīvo.

“Stāvu šajā rindā. Un šeit stāv tikai tie, kas slikti dzīvo.”

Vai ēdiens ir garšīgs? “Kas grib ēst, tam viss ir garšīgi. Kādi produkti ir, no tā arī gatavo,” vīrietis lietišķi, bet ar smaidu atteic.

Dzīvojot Dienvidrietumu rajonā kopā ar dēlu. Lai arī dēls ir jau pieaudzis, 21 gads, jaunietis pagaidām ir bez darba. Izmācījies par metinātāju, bet tos nekur nevajagot. Jurijs pauž, ka Liepājā “metinātāju ir papilnam”.

Jā, dēls varot iet par krāvēju lielveikalā, bet Jurijs pats negrib, lai tādu darbu darot.

Visbiežāk sāp mugura, kājas, locītavas

Ģimenes ārste Krista Ošeniece, kurai ir prakse gan Liepājā, gan Dunikā, atzīst, ka, viņasprāt, lai vispār runātu par dzīvildzi, ir jāņem vērā personas dzīves kvalitāte.

“Te runa nav tikai par veselību, bet arī par finansiālo, sociālo labklājību. Jo pacientam ir lielākas iespējas, jo viņš var justies mierīgāks un pārliecinātāks par sevi. Līdz ar to viņam ir arī mazāk stresa un citu kaitīgo faktoru un arī veselība būs labāka.”

Viņasprāt, tas vairs nav noslēpums – finansiālajam stāvoklim ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīves kvalitātē.

K. Ošeniece vērš uzmanību uz to, ka pensionāri, kuri dzīvo pilsētā vai tai tuvāk, varētu būt garīgi un mentāli veselīgāki, jo viņiem ir iespēja apmeklēt vairāk kultūras pasākumu.

Taču, runājot par veselību, daktere norāda: “Tiem, kas nevar atļauties maksāt par medicīnas pakalpojumiem, ir sliktāka dzīves kvalitāte. Cilvēks, kurš var samaksāt, tiek pie speciālista ātrāk, var uzstādīt diagnozi ātrāk, un problēma tiek ātrāk novērsta vai risināta.

Ja tam nav finanses, tad cilvēks dzīvo sāpēs, diskomfortā, nelaimīgs.”

Viņa vēl piebilst, ka tagad, kad medicīnisko pakalpojumu kvotas ir beigušās, rindas ir arī par maksu, kā arī cilvēki, kas paļaujas uz kvotu finansiālo atbalstu, šobrīd ir bez šādas iespējas.

Visbiežāk pie ģimenes ārstes iegriežas jaunākie pacienti, mazie bērniņi, kuriem paredzētas profilaktiskās apskates, un pensionāri. Visretāk – cilvēki vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

Viņa lēš, ka vecāka gadagājuma ļaudis ir ne tikai ieinteresētāki savā veselībā, bet viņiem arī nav ierobežota laika slogs ar kuru saskaras tie, kas ikdienā strādā.

Pensionāri ir dažādi. Ir tie, kas nāk tikai ar nopietnām problēmām, kas pieraduši ar visu tikt galā paši, un ir tie, kas pie ģimenes ārsta vēršas ar visdažādākajiem jautājumiem – gan profilaktiskiem, gan saistībā ar medikamentiem.

K. Ošenieces stāsta, ka vecākie pacienti parasti sūdzas par sāpēm rokās, kājās, mugurā, locītavās. Ārste skaidro, ka bieži cilvēki jaunībā dzīvo steigā, stresā un nepievērš uzmanību savai labklājībai.

“Domājam, ka esam jauni, spēcīgi, nekas mums nenotiks un nekādas kaites nepiemetīsies. Lielākoties 30, 40 gados neviens īpaši nesūdzas.

Pēc tam pacienti stāsta – jaunībā viss bija skaisti, ne par ko nedomāja, nesatraucās, bet tagad, kad tuvojas tie 60, zina, kādēļ tā mugura, kājas sāp.”

Daktere mudina atcerēties, ka katram ir nepieciešams pietiekams miega daudzums, ka ķermenis un prāts ir jāatpūtina.

“Lai cik grūti cilvēkiem to iestāstīt, vajag regulāras ēdienreizes, pietiekošu šķidruma daudzumu, fiziskās aktivitātes, kaut vai padomāt par to, vai ir iespēja kādu reizi uz darbu aiziet ar kājām. Tāpat jāatceras par prāta un garīgo pasauli – kultūras un sabiedriskie pasākumi, kas atbrīvo no ikdienas skriešanas, stresa,” viņa skaidro, ka tieši stress un nepietiekama atpūta kaitē visvairāk.

Pensijai atliek padsmit gadu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2022. gadā jaundzimušā vidējais paredzamais mūža ilgums* bija 80,6 gadi (sievietēm – 83,3, vīriešiem – 79,9).

Garākais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā – vidēji 83 gadi. Paredzamais mūžs mazāk par 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.

Sievietēm garākais paredzamais mūža ilgums bija Spānijā, Luksemburgā, Francijā, Zviedrijā un Itālijā – vidēji 85 gadi (Latvijā – 79,4), īsākais mūžs bija sievietēm Bulgārijā – 77,9 gadi.

Savukārt visgarākais mūžs vīriešiem 2022. gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā – vidēji 81 gads.

No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais – attiecīgi 69,4 un 70,6 gadi.

Paredzamā mūža ilguma atšķirība starp dzimumiem daļēji skaidrojama ar to, ka vīrieši vairāk saskaras ar būtiskiem riska faktoriem, it īpaši smēķēšanu un alkohola lietošanu.

Ar dzīvesveidu un vidi saistīti riska faktori ir cēloņi gandrīz pusei visu nāves gadījumu Latvijā.

Mūsu valstī ir arī viens no augstākajiem vīriešu pašnāvību rādītājiem ES. Nediagnosticēta depresija vīriešu vidū ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, norādīts 2023. gada Valsts veselības profilā.

Tikmēr CSP vēsta, ka 2022. gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14 gadus, bet sievietes – 19.

Pirms simts gadiem – 1924. gadā – paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 53,1 gads (sievietēm – 56,4, vīriešiem – 49,9). Tagad Latvijas iedzīvotāji vidēji dzīvo par pieciem gadiem ilgāk nekā 1991. gadā.

Visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem vīriešiem (71,3 gadi) un sievietēm (80,4 gadi), visīsākais Latgalē – vīriešiem 67,1 gads un sievietēm 77,2 gadi.

Arvien vairāk ir vientuļo

Agnese Rudzīte, māksliniece

Mūsu ģimenes lokā seniori ir vairākumā. Cik viņi ir atšķirīgi raksturos un dzīves uztverē, tik arī viņu attieksme pret pensionēšanos ir atšķirīga.

Viena dāma skaita mēnešus līdz iešanai pensijā, jo visu mūžu ir intensīvi strādājusi un ir nogurusi ne pa jokam. Mēs bažījamies par to, kas notiks, kad viņa kārtīgi atpūtīsies, – kā viņa piepildīs savu ikdienu.

Otra dāma pensionāre ir jau nepilnus desmit gadus, bet nevar nosēdēt mierā, došanās uz darbu viņai ir vitāli nepieciešama – tikšanās ar cilvēkiem, atbildības uzņemšanās par darāmo, kā arī sajūta, ka esi vajadzīga.

Par sajūtu, ka esi vajadzīgs, noderīgs, ir vērts aizdomāties, jo visi seniori, ar kuriem sanācis parunāties, apstiprina, ka mājās ir vientuļi, garlaicīgi, viss apnicis.

Tad viņi dodas pilsētā – seniori agri no rīta mīņājas pieturās, steidz autobusos aizņemt labākās sēdvietas, ar veikalu akciju avīzēm rokā šturmē tirdzniecības centrus, nopērk svaigāko laikrakstu un parunājas ar smaidīgo pārdevēju. Sarunas turpinās tirgū, parkos, laukumos, pie soliņiem, lēto apģērbu veikalos.

Arī uz soliņa pie Sociālā dienesta Veco ļaužu dzīvojamās mājas Ganību ielā. Kāds sabozies, neuzticīgs, kāds sagaida ar sirsnīgu sveicienu, kāds tevi neatceras, kāds atjoko.

Kādas paziņas vecmāmiņa esot atguvusi dzīvesprieku, pārceļoties uz pansionātu, jo apkārt cilvēki, notiek nodarbības.

1. oktobra svinīgajā pasākumā seniori sapucējušies dziedāja un aplaudēja līdzi lustīgajai “Puiši, puiši, kas tie puiši”, “Panāc pretī, ūdensroze mana” un pasmaidīja par sirsnīgu joku.

Bet ko es viņiem varu pateikt, ko solīt, stāvot uz 40+ gadu sliekšņa. Ka mēs tur, ārā, arī esam visādi, laimīgi, sabozušies, vientuļi, ērcīgi. Ka tikai daži soļi mūs šķir.

Mūsu sabiedrībā arvien vairāk ir vientuļo un ne tikai senioru vidū.

Aizdomājos, kā, vai un pa kuru laiku mainījusies omīšu un opīšu situācija. Kādreiz mēs viņus apciemojām lauku mājās. Šķita, ka viņi ir tik pašpietiekami, gaiši, ar dzīvi apmierināti.

Apciemojot un tiekoties ar senioriem, spēcīgi atbalsojas jautājums par vispārcilvēciskām vērtībām. Kas ir cilvēks? Kad ir viņa aktīvie gadi?

Mums, nosacīti jaunajiem, ir jādzīvo sava dzīve, jāatbalsta par mums jaunākie, jādzenas pēc panākumiem un dienišķās desas. Tad mēs attapsimies aizelsušies, varbūt ko iekrājuši pirmajai iemaksai pansionātā.

Iespējams, varēsim lepni dzīvot savā dzīvoklī, rūpēties par kaķīšiem, kopt puķu dobi un nezaudēt brīnuma sajūtu par sagaidītu saullēktu.

___

* Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā.

Uzziņai

Paredzamais mūža ilgums reģionos 2022. gadā

Rīga
Vīrieši – 69,7 gadi,
sievietes – 79,4.

Pierīga
Vīrieši – 71,3,
sievietes – 80,4.

Vidzeme
Vīrieši – 68,7.
sievietes – 79,2.

Kurzeme
Vīrieši – 68,8,
sievietes – 79,6.

Zemgale
Vīrieši – 69,3,
sievietes – 79,1.

Latgale
Vīrieši – 67,1,
sievietes – 77,2.

Avots: CSP

Fakti

Pensionāru skaits Liepājā

• 15 971 – 2020. gadā (iedzīv. kopā: 67 964).
• 15 592 – 2021. gadā (iedzīv. kopā: 67 360).
• 15 398 – 2022. gadā (iedzīv. kopā: 67 088).
• 15 364 – 2023. gadā (iedzīv. kopā: 66 680).

Avots: Liepājas pašvaldības tīmekļvietne

Vecuma pensiju saņēmēju sadalījums pa vecuma grupām Liepājā 2023. gadā

• 55–64 gadi: 4,7 %,
• 65–69 gadi: 25,1 %,
• 70–79 gadi: 39,9 %,
• 80 gadi un vairāk: 30,3 %.

Avots: Liepājas pašvaldības tīmekļvietne

Es domāju tā: Kādas būtu laimīgas vecumdienas?

Ārija – liepājniece:

– Tādas, kad vari darīt to, ko vēlies. Ka esi kustīgs, pašpietiekams, ej cilvēkos un dari daudz ko interesantu.

Par sevi varu teikt – man ir laimīgas vecumdienas! No rīta pieceļos, kārtīgi izvingrojos, tad divas stundas staigāju, noejot vismaz 10 kilometrus.

Kopā ar draudzeni sameklējam un piedalāmies dažādos pasākumos, koncertos, vingrošanā. Šodien iesim ekskursijā pa Karostu. Nesen biju aizbraukusi ceļojumā uz Poliju. Laimes sajūtu cilvēks rada sev pats.

Gunta Bunka – pensionāre:

– Kad ir veselība un nopelnīta samērīga pensija, no kuras var dzīvot un vēl mazliet atlikt. Manuprāt, svarīgi, lai ģimenē, ar bērniem, mazbērniem viss labi, lai visi veseli. Lai beidzot beidzas karš Ukrainā.

Es pati daudz staigāju, cenšos sekot tam, ko ēdu. Palīdzu bērniem, mazbērniem, savai vecajai mammai. Ja nebūtu kara, es uz dzīvi raudzītos pat ļoti pozitīvi.

Karolīna Zabožana – strādā:

– Kad ir mazbērni un mazmazbērni, tā ir laime. Bieži mazbērni tuvāki nekā pašu bērni, un jauki par viņiem rūpēties. Tad, kad atrasts un vari būt kopā ar savu īsto, vienīgo cilvēku visu mūžu.

Man ļoti labs piemērs ir mani vecāki, kuri visu mūžu kopā un laimīgi. Viņi jūtas laimīgi, kad var palīdzēt bērniem, mazbērniem, tāda ģimeniska sajūta un atbalsts.

Svetlana Tuboļceva – strādā:

– Galvenais, lai veselība, lai ģimenē visi veseli. Lai pietiktu naudiņas iztikai. Pagaidām cenšos par savām vecumdienām nedomāt, bet reizēm domas par to atnāk. Un tad pārņem bailīga sajūta, kā būs ar pensiju, vai varēšu ar to izdzīvot, iztikt.

Pasaulē tik daudz kā slikta notiek. Pie mums Latvijā inflācija. Cik zinu no senioriem, viegli nav.

Arturs – liepājnieks:

– Par vecumdienām neesmu domājis, lai gan… Vēl ilgi man jāstrādā, lai vecumam, pensijai kaut ko nopelnītu.

Ļoti gribētos, lai vecumā man būtu blakus mīloša sieva. Tagad nav tik mīloša, kā gribētos. Labas attiecības vecumā ļoti svarīgas un svarīgi, lai mīļš cilvēks blakus.

Nezinu, vai es būšu laimīgs vecītis. Kā Dieviņš lems, tā būs!