“Tuvojoties 2021.-2027. gada finanšu perioda vidum, mūsu gada ziņojuma secinājumi liecina par kritiskām problēmām, ar kurām saskaras ES budžets, cita starpā par augstiem neatbilstošo izdevumu līmeņiem,” norāda ERP priekšsēdētājs Tonijs Mērfijs.

Aprēķinātais “kļūdu īpatsvars” 2023.gadā bija līdzvērtīgs 5,6% no ES budžeta izdevumiem 191,2 miljardu eiro apmērā – šis skaitlis pēdējos gados ir pastāvīgi pieaudzis.

Kļūdu īpatsvars parāda to ES līdzekļu procentuālo daļu, kas netika izlietoti saskaņā ar ES un dalībvalstu noteikumiem.

Ziņojumā konstatēts, ka kļūdu īpatsvara pieaugums varētu būt saistīts ar nepareiziem kohēzijas politikas izdevumiem.

Revidenti norāda, ka 2023.gads bija pēdējais, kad atbilstīgās ES dalībvalstis var iesniegt priekšlikumus par kohēzijas fonda ieguldījumiem 2021.-2027.gadam.

“Šāds straujš kāpums bieži notiek daudzgadu finanšu shēmas slēgšanas periodos, kad spiediens uz izdevumiem pastiprinās, noslogojot administratīvos resursus un palielinot kļūdu risku,” raksta revidenti.

“Galvenais ir tas, ka mums ir jāspēj izsekot, lai nodrošinātu ES līdzekļu pārskatatbildību un izsekojamību,” rosina Mērfijs, piebilstot, ka tādējādi varētu samazināt kļūdaino ES izdevumu pieaugumu.

Turklāt ES revidenti arī ziņojuši Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par 20 iespējamiem krāpšanas gadījumiem 2023.gadā, kas ir par sešiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. 

OLAF jau ir uzsācis četras izmeklēšanas.