Likumprojekts paredz paplašināt pārbaudes pasākumus personālam tādās sensitīvās jomās kā IT un komunikācijas, kā arī valdībā un “kritiskajā infrastruktūrā”, piemēram, dzelzceļa kontroles centros, norādīja ministrija.

Pārbaužu veikšanā tiks iesaistīti arī izlūkdienesti.

“Mūsu demokrātijas apdraudējums, ko rada spiegošana un sabotāža, ir sasniedzis jaunu dimensiju,” sacīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

“Krievijas agresija Eiropā ir būtiski mainījusi drošības situāciju. Vācija ir citu valstu izlūkdienestu redzeslokā,” norādīja ministre.

Starp jaunajiem pasākumiem ir arī papildu pārbaudes tīmeklī, arī sociālo mediju platformās, kuras var izmantot “ekstrēmistiska satura izplatīšanai”, norādīja ministrija.

“Mēs neļausim ekstrēmistiem sabotēt mūsu demokrātisko konstitucionālo valsti no iekšpuses,” sacīja Fēzere.

Ministru kabinets trešdien apstiprināja likumprojektu, un tagad parlamentam tas ir jāpieņem, lai jaunie pasākumi kļūtu par likumu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Vācijā atklāti vairāki gadījumi, kad notikusi spiegošana Krievijas labā.

To vidū ir arī bijušā Vācijas izlūkdienesta darbinieka lieta, kas tiek apsūdzēts par informācijas nodošanu Maskavai.

Ir arī pieaugušas bažas par Ķīnas spiegošanu. Visskaļāk izskanējušajā lietā aprīlī tika aizturēts Vācijas galēji labējā Eiropas Parlamenta deputāta palīgs, kas tiek turēts aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā.