NEPLP uzskata, ka nevar būt obligāts pienākums Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda.

Padome aicina amatpersonas rīkoties atbilstoši savai kompetencei un izvērtēt iespēju grozīt likumu vai vērsties Satversmes tiesā.

SEPLP likuma redakcija nosaka, ka Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, “lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem”.

Likums nosaka, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums veidot vismaz vienu programmu kā nacionālu programmu valsts valodā, bet, ja tiek veidotas vairākas programmas, tad nav obligāta pienākuma tās visas veidot valsts valodā.

Saskaņā ar minētajām tiesību normām daļa satura – programmas daļa vai pat visa programma būtu veidojama svešvalodā, skaidro NEPLP.

Nenoliedzot to, ka mazākumtautībām ir tiesības būt iesaistītām valstiskos, demokrātiskos procesos un tām jābūt pieejai informācijai, Satversme tomēr nenosaka, ka valstij šī informācija mazākumtautībām būtu jānodrošina tieši mazākumtautību valodās, uzsver padome.

“Satversme nekādā veidā neparedz valsts obligātu pienākumu nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem informāciju vienā vai vairākās mazākumtautību valodās, tāpat Satversme neparedz izcelt vienu vai tikai dažas mazākumtautību valodas,” pauž padome.