Vekteris veidojis un vadījis gan reģionālos, gan nacionālos medijus, tostarp Vidzemes Televīziju, “ReTV”, “Radio Tev”, “Radio Skonto Latvija”.

Viņš Vidzemes augstskolā ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā un turpat arī maģistra grādu stratēģiskajā komunikācijā un pārvaldībā.

SEPLP norāda, ka konkursa nominācijas komisijas darbs notika saskaņā ar publiskotu nolikumu, lēmumi par kandidātu virzīšanu tika pieņemti vienbalsīgi, un nevienam no kandidātiem netika sniegta informācija par citiem kandidātiem un netika dota iespēja vērtēt citus pretendentus.

Tāpat SEPLP norāda, ka sākotnēji bija plānots, ka SEPLP sēde par visu LSM valdes locekļu ievēlēšanu notiks šī gada 7. novembrī, tomēr tagad paredzēts, ka sēde notiks 13. novembrī.

Kā vēstīts, amatam sākotnēji virzītais Ivars Šulcs otrdien savu kandidatūru atsauca.

Viņš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka ir nepatīkami pārsteigts par intrigām, kas veidojušās ap amatu un neoficiāli ir dzirdējis, ka otrs kandidāts, kas tika līdz konkursa pēdējai kārtai, ir sens potenciālās LSM valdes priekšsēdētājas Baibas Zūzenas biznesa partneris, tāpēc esot vēlme strādāt ar pazīstamu cilvēku, ar kuru viņa sadarbojusies daudzos biznesa projektos.

Šulcs norādīja, ka, lai gan katram valdes loceklim ir vienādas tiesības un valdes priekšsēdētājs neizvēlas valdes locekļus, viņš saprot, ka sadarbība šādā valdē, kurai jābūt ar savstarpēju uzticēšanos, vērstai uz mērķu sasniegšanu, šajā gadījumā esot stipri apdraudēta.

Viņš uzsvēra, ka valdes locekļiem jābūt savstarpēji neatkarīgiem, nevis saistītiem ar senām biznesa saitēm, līdz ar to, viņa ieskatā, izvirzot valdes locekļa tehnoloģiju pārvaldības jautājumos amatā Zūzenas senu biznesa partneri, neatkarība esot apdraudēta un senās biznesa saites varot radīt vēlmes kopīgi organizēt kādus projektus.

Līdz ar to Šulcs aicināja SEPLP veidot jaunu konkursu uz savu amata vietu, kurā viņš apņemas nepiedalīties.

Tikmēr Zūzena norādīja, ka apvainojumus par to, ka viņa kādā veidā virzījusi šī amata otrās vietas ieguvēju, viņai esot grūti komentēt.

“Es izteicu savas bažas, tie cilvēki, kas mani pazīst biznesā, TV3 laikos, arī pēc tam, zina, ka man nekad nav bijušas grūtības atklāti paust savu viedokli, un es to darīju arī šajā reizē,” sacīja Zūzena, piebilstot, ka SEPLP apstiprinās valdi un ar tādu valdi arī strādās.

LSM valdes locekļu kandidāti pirmdien aizvadīja tikšanos ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem.

“Man šobrīd ir grūti ieraudzīt veidu, kā mēs varētu jēgpilni sastrādāties,” pēc pirmdien notikušās sarunas par Šulcu Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” pauda Zūzena.

Latvijas Radio arodbiedrība atbalstīs visus topošā “Latvijas Sabiedriskā medija” (LSM) valdes locekļu amata kandidātus, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Radio arodbiedrības vadītājs Edgars Kupčs.

Kupčs pauda, ka potenciālā valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena un valdes locekles Ieva Aile, Inese Tanne un Ilze Ogle otrdien tikšanās laikā ar Latvijas Radio darbiniekiem runājušas “visnotaļ frāžaini”, pieminot daudzveidīga satura nodrošināšanu, visu satura struktūrvienību saglabāšanu un abu apvienojamo mediju satura ciešāku sinerģiju.

“Iespējams, tādu nekonkrētību var saistīt ar tikai sākotnēju izpratni par sabiedrisko mediju darbu,” vērtēja Kupčs.

Viņš pauda, ka Latvijas Radio arodbiedrība neiebildīs pret šo kandidātu tālāku virzīšanu, taču turpmāk sagaida konkrētākus rīcības plānus un runas darbinieku motivācijas uzlabošanai, jo, kā norādīja Kupčs, pašreizējā komunikācijā par darbinieku motivēšanu palikt sabiedriskajos medijos vai sākt tajos darbu faktiski netiek runāts.

Otrdienas vakarā Kupčs aģentūrai LETA sacīja, ka arodbiedrība atbalstīs arī amatam jaunizvirzīto Ingemāru Vekteri.

Kupčs norādīja, ka Latvijas Radio arodbiedrība, konsultējoties ar kolektīva pārstāvjiem, kas ir tehnoloģiju nozaru eksperti, lēmusi neiebilst pret Vektera virzīšanu LSM valdes locekļa amatam, gan ņemot vērā viņa pieredzi mediju jomā, gan paļaujoties uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) kompetenci.

Ingemārs Vekteris ir gatavs jaunajiem pienākumiem un noliedz iepriekšējā amata kandidāta Ivara Šulca viņam veltītos pārmetumus.

Vekteris, aģentūrai LETA komentējot Šulca pausto, ka viņš esot sens potenciālās LSM valdes priekšsēdētājas Baibas Zūzenas biznesa partneris, pauda, ka viņš nozarē ir kopš 1995. gada, ir strādājis gan radio, gan televīzijā, gan veidojis medijus.

“Mums ar Baiba Zūzenu nav bijuši nekādi biznesa partnerības projekti, nekad. Vienkārši, strādājot nozarē, šie cilvēki ir zināmi,” sacīja Vekteris.

Viņš norādīja, ka Zūzenu vērtē kā nozares profesionāli, kā arī uzskata, ka arī pārējie izvirzītie valdes locekļi ir kompetenti savos jautājumos. Līdz ar to, kā norādīja Vekteris, viņš nespekulē ar nekādiem apvainojumiem vai informāciju, kas šajā gadījumā, pilnīgi neatbilstot patiesībai.

Vekteris uzsvēra, ka viņa ieskatā visi izvirzītie valdes locekļi ir profesionāļi. “Svarīgs ir komandas darbs, lai gan katrs atbildam par savu jomu, ir svarīgi gan valdē būt komandai, gan arī valdei rast iespējas un kvalitatīvi komunicēt ar pārējo kolektīvu.

Tad arī sabiedriskais medijs veidosies par ļoti spēcīgu paraugu arī citu valstu sabiedriskajiem medijiem, un domāju, ka to mēs varam izdarīt,” pauda Vekteris.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka darba valdei būs ļoti daudz, īpaši pirmajā gadā, taču viss esot izdarāms, ja ir laba komanda.

Vekteris atklāja, ka labprāt tiksies ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kolektīviem.

“Gribu, lai visiem viss ir skaidrs, jo ienākt kolektīvā ar neizrunātiem jautājumiem vai neskaidrībām nav labākā komunikācijas forma,” sacīja Vekteris, piebilstot, ka, ņemot vērā šodien publiskajā telpā izskanējušo, gribētu, lai ir skaidras atbildes gan no viņa, gan SEPLP puses.

Viņš pauda, ka no savas puses nekādas problēmas ieņemt šo amatu neredz, taču, ja kāds tādas saredz, tad viņš ir gatavs atbildēt uz jebkuru jautājumu.

Ieskicējot savu redzējumu par vienoto LSM Vekteris norādīja, ka viņa ieskatā, sabiedriskajam medijam ir jābūt tur, kur auditorija to patērē. Viņš pauda, ka svarīga ir digitālā transformācija, jādomā par darbības nepārtrauktību.

“Noteikti ir jāpielāgo tehnoloģijas tiem auditorijas paradumiem, kādi ir šobrīd, un kādi tuvākajā perspektīvā veidosies, līdz ar to sabiedriskajam medijam ir visas iespējas būt par līderi gan satura, gan arī tehnoloģiju jomā,” pauda Vekteris.

Līdztekus viņš piebilda, ka tas nenozīmē to, ka jākoncentrējas tikai uz digitālajām platformām, jo arī lineārajās platformās sabiedriskajiem medijiem ir gana liela auditorija.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025. gada 1. janvārī.