Biedrības vadītājs Tālis Ešmits norāda, ka pagājušajā pirmdienā saņemta anonīma vēstule, kurā bija norādīts, ka konkrētajā vietā Dienvidkurzemes mežos ir atstāti karavīru pīšļi.

Pēc iegūtās informācijas no vietējiem iedzīvotājiem, tiek uzskatīts, ka izrakumi veikti vēl nedēļu iepriekš. Iesākumā ”Leģendas” pārstāvis iesaistījis novada pašvaldības policiju, taču trešdienā, ierodoties Grobiņā, saņēmis norādi iesniegumu pāradresēt Valsts policijai, kas pārņēmusi tālāko izmeklēšanu.

”Aizbraucām uz vēstulē minēto vietu, bet norādes īsti neatbilda patiesībai.

Pameklējām apkārtējā teritorijā un beigās tiešām atradām bedri, piekrāmētu pilnu ar kastēm.

Izsaucām policiju, kas visu apsekoja, piefiksēja, paņēma manu liecību.

Visas kastes ar mirstīgajām atliekām viņi atdeva mums glabāšanā kaulu depo Ropažu novadā.

Mirstīgās atliekas, kas ir senākas par 50 gadiem, uz ekspertīzi nesūta.

Un vecums šeit bija acīmredzams,” stāsta T. Ešmits.

Viņš stāsta, ka racēji nelegāli paņēmuši karavīru identifikācijas zīmes, kas bijušas pie bruņu kastēm.

To vietā paši izveidojuši pakaļdarinājumus no būvmateriālu veikalos nopērkamiem alumīnija leņķiem. T. Ešmits cer, ka atstātās zīmes tik tiešām veidotas kā kopija oriģinālajām, lai varētu precīzi identificēt atrastos karavīrus.

Viņš atzīst, ka atstātās zīmes norāda uz vācu armijas Holandes leģiona kareivjiem.

Aprunājoties ar tuvējiem iedzīvotājiem, noskaidrojies, ka karavīru pīšļus varētu būt atrakuši ārzemnieki, holandieši, kuri vietējiem it kā vācu valodā skaidrojuši un uzrādījuši dokumentus, kas apliecinot viņu tiesības veikt arheoloģiskus izrakumus.

Vietējie iedzīvotāji pamanījuši, ka apkārtnē kāds kaut ko rok, taču iesākumā par to daudz nedomājuši, jo pieraduši, ka ik pa laikam uzrodas kāds, kurš apkārt staigā ar metāla detektoru un kaut ko rok.

Savukārt mājās, uz kuru zemes notikušas darbības, ārzemnieki piefiksēti un nofotografēti, tāpēc ar mūsdienu tehnoloģijām izdevies atrast arī viņu vārdus.

T. Ešmits apstiprina, ka arī šī informācija tālāk nodota policijai, un tas jau vairs nav viņa ziņā.

”Jā, pie mums nereti parādās kaut kādi viesi, bet parasti tie ir no kaimiņvalstīm. Mūsējie jau arī droši vien dodas rakt pie kaimiņiem.

Mēs pēc tās vēstules sākumā nodomājām, ka varētu būt leiši, jo tur bija rakstīts Skodas–Gramzdas ceļš, nevis otrādi, kā to rakstītu mūsējie.

Beigās izrādās, ka holandieši! Kādi vēji tos te atpūtuši!”

To, kāpēc nīderlandieši izdomājuši izraktos kaulus ar visām mantām aiznest uz citu mežu, T. Ešmits nezina. Policija gan uzskatot, ka tāda rīcība bijusi, lai slēptu savas darbības.

Bet, vaicāts, kāda varētu būt šo cilvēku interese uzrakt karavīru apbedījuma vietas Latvijā, viņš izteica minējumu, ka varbūt tā varētu būt vēstures izzināšana, jo konkrētajā vietā Otrā pasaules kara laikā esot karojuši holandieši, tomēr ļoti mulsinoši un nesaprotami esot tas, ka izrakumi kaut kur pārvietoti.

Pagaidām konkrēto izrakuma vietu viņi vēl nav atraduši, jo tuvējos īpašumos ir vairākas bedres. Toties teritorija ir lokalizēta.

Vairāki apzvanītie Gramzdas pagasta iedzīvotāji, kā arī Gramzdas un Virgas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Daiga Egle atzīst, ka par notikušo vēl nav informēta, tāpēc par citu cilvēku redzēto un dzirdēto spriest nevar.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.