“Gribētos vēl uzspēlēt augstākā līmenī un parādīt, ka esmu tur piederīgs,” teic kādreizējais Latvijas izlases uzbrucējs.

– Kādas sajūtas pēc pilnas sezonas?

– Ir patīkami, sevišķi tāpēc, ka kādu laiku nav bijis tā, ka varu aizvadīt pilnvērtīgu sezonu.

– Kā nokļuvi Šauļos?

– Jau pērn novembrī, decembrī man kluba prezidents Čehijā atklāti pateica, ka ar mani vairs nerēķinās un, ja būs varianti, šķēršļus neliks, laidīs prom.

Tad aģents sāka meklēt, un Šauļu variants uzradās diezgan ātri, viss apmierināja, arī ātri piekritām.

– Kā pats jūties šajā komandā, šajā vidē?

– Īstenībā ir diezgan patīkami. Biju pat pārsteigts. Gan komandas biedri, gan pilsēta ir laba, ir ko darīt, nav tā sliktākā infrastruktūra, tostarp arī stadions. Viss, kas mani ikdienā interesē, šeit ir.

– Vēl pirms pāris sezonām šis klubs sevi pozicionēja kā tādu jauno vietējo talantu atrādīšanas platformu. Kā kluba filozofija pamainījusies tagad, jo acīmredzot rezultatīvākais spēlētājs ir leģionārs?

– Īsti nevarēšu komentēt to, kā šeit bija, pirms ierados, bet šobrīd ir tā, ka pilsēta, mērs klubam dod diezgan lielu naudu un uzsvars ir uz vietējiem spēlētājiem – ne obligāti tieši no Šauļiem, bet Lietuvas kopumā.

Tā arī ir, jo

starp leģionāriem esmu tikai es un viens ukrainis.

Taču nav tā, ka tikai jaunie lietuvieši, ir liela daļa jau iekrājuši pieredzi.

– Ja jāsalīdzina Lietuvas un Latvijas augstākās līgas?

– Man ir grūti salīdzināt, vispār nepatīk salīdzināt, bet, skaidrs, ka “RFS” un “Riga” ir augstāks līmenis. Viss cits, es teiktu, vairāk vai mazāk līdzīgi.

Virslīgā varbūt otrā gala komandās vairāk jauno spēlētāju, azarta, tikmēr Lietuvā gandrīz visās komandās spēlē cilvēki par naudu, par prēmijām un ir sišanās katrā mačā.

– Esi aizvadījis savu rezultatīvāko sezonu, lai gan, protams, atsevišķi spilgti posmi bija arī iepriekš. Ar ko tu pats skaidro to, ka šogad sanācis sasist golus?

– Noteikti liels faktors psiholoģiski bija tas, ka varēja just trenera uzticību, tas vienmēr palīdz atraisīties uz laukuma, ir lielāka pārliecība.

Arī individuāli strādāju papildus gan pats, gan pēc komandas treniņiem kopā ar trenera asistentu.

Arī līmenis nebija tik augsts, cik Čehijā, tur varbūt tie goli šādi nesabirtu.

Ķīmija mums komandā laba, arī ar to viss bija kārtībā. Pirmajā sezonas pusē, teiktu, ar bumbu spēlējām ļoti labi, bet rezultāti bija sliktāki. Ielaidām muļķīgus vārtus, zaudējumi, neizšķirti.

Tad šo to pamainījām, un otrajā daļā varbūt pasliktinājās futbola kvalitāte, bet uzlabojās rezultāti.

– Neizdevās iekļūt pēdējos Latvijas izlases sasaukumos. Vai arī tas bijis papildu motivācijas faktors?

– Grūti teikt, jo tā vienmēr ir trenera izvēle, viņa redzējums. Izlase, manuprāt, spēlē labi, tāpēc nav arī liela pamata ko mainīt.

Pats jūtos tā, ka man vēl ir, ko dot izlasei, bet vai tas tā tiešām ir, tas varbūt jau ir kaut kas cits.

– Kas tālāk? Vai jūti interesi no citām komandām?

– Līgums ar “Šauļiem” ir vēl līdz gada beigām. Interese par mani no citiem klubiem ir, bet šobrīd grūti paredzēt, kā kas notiks, jo vēl ar šo klubu jāvienojas.

Arī neesmu vairs tas jaunākais spēlētājs.

Jautājums, vai un cik par mani būs gatavi maksāt. Pagaidām vairāk ir tāda vispārīga interese, konkrēts variants ir viens, no ārzemju kluba, bet, kamēr tur viss nav pilnīgi skaidrs, detaļās negribu ieslīgt.

– Kas ir tas, ko pats vēl karjerā vēlies izdarīt?

– Iekšēji gribētos vēl uzspēlēt augstākā līmenī un parādīt, ka esmu tur piederīgs. Ceru, tas izdosies. Tas būtu patīkami. Taču pats svarīgākais ir uzturēt savu veselību un formu.

Šogad bija prieks, ka spēju būt pieejams visu sezonu un viss izvērtās labi, mīlestība pret futbolu atgriezās.

– Vai pastāv iespēja, ka vēl redzēsim tevi spēlējam “Liepājā”?

– Viss ir iespējams, bet šobrīd ar mani neviens nav sazinājies. Es nevienas durvis neaizslēdzu, ja ir varianti, es tos izskatu.

D. Ikaunieka statistika 2024. gada sezonā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.