24 gadus vecajai nīceniecei tas ir jau trešais ārzemju klubs, bet viņa savas sportiskās slāpes vēl nav remdējusi un tic, ka Polijas līmenis nav viņas spēju griesti.

– Polijā tev šis ir jau otrais klubs. Kāpēc no Koninas “Medyk” pārcēlies uz Sosnovecas vienību?

– Sosnovecas klubs meklēja jaunas spēlētājas, saņēmu piedāvājumu, ko no sākuma nopietni neizskatīju.

Gribēju braukt uz citu valsti, taču tad aģents sacīja, ka varbūt vajadzētu palikt vēl vienu gadu Polijā, ka tas varētu būt tas īstais gads, kurā klubs solīja man palīdzēt kļūt labākai.

– Salīdzini Polijas līmeni ar Lietuvu, Islandi, kur spēlēji iepriekš!

– Islandē spēlētājas vienmēr cīnās līdz galam, futbols ir fiziskāks. Lietuvā varbūt galvenā atšķirība ir spēles ātrums. Polijā arī pret pēdējās vietas īpašnieci uzvara nav garantēta, it sevišķi izbraukumā.

– Kādēļ no Islandes pārcēlies atpakaļ uz kontinentālo Eiropu?

– Dziļi manī ir vēlme atgriezties Islandē. Arī šogad bija noskaņojums braukt uz turieni. Nav noslēpums, ka Islandē ir iespēja papildus futbolam arī strādāt.

Tā nav no lētākajām valstīm, un, ja ir iespēja izvēlēties nestrādāt un tikai spēlēt futbolu, tad izvēlēšos šādu variantu.

– Tu arī izmantoji iespēju strādāt?

– Jā. Tas bija kovida laiks. Pazuda sponsori, nebija viegli. Treneris pat teica, ka saprastu, ja mēs lauztu līgumu ar klubu, bija gatavs pielāgoties spēlētājām, kuras strādāja ārpus futbola.