Muzeja slēgšana oficiāli tiek skaidrota ar ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, taču tā notiek laikā, kad Krievija uzsākusi karu pret Ukrainu un totalitārais režīms izvērsis represijas pret oficiālās politikas kritiķiem, neatkarīgo pilsonisko sabiedrību un tiem, kas apšauba oficiālo valsts vēstures interpretāciju.

“Muzeja pārbaudes rezultātā (..) tika atklāti ugunsdrošības pārkāpumi,” trešdien paziņoja muzejs, kas izdzēsa saturu no savas tīmekļa vietnes, aizstājot to ar paziņojumu par “pagaidu” slēgšanu.

Gulaga vēstures muzejā, kas tika izveidots 2001.gadā, apkopoti oficiāli valsts dokumenti, ģimenes fotogrāfijas un lietas, kas piederējušas ieslodzītajiem un noslepkavotajiem.

Gulags bija plašs ieslodzīto darba nometņu tīkls, kas tika izveidots Padomju Savienībā. Nometnēs tika ieslodzīti miljoniem cilvēku, tai skaitā daudzi politieslodzītie, no kuriem daudzi tur arī nomira. Gulags kļuva par pasaulē briesmīgāko politisko represiju sistēmu.

Termins “Gulags” kļuva pazīstams pasaulē pēc Aleksandra Solžeņicina darba “Gulaga arhipelāgs” publicēšanas ASV 1973.gadā.

Eiropas Padome 2021.gadā piešķīra Gulaga vēstures muzejam savu Muzeja balvu, norādot, ka tas darbojas, lai “atklātu vēsturi un aktivizētu atmiņu ar mērķi stiprināt pilsoniskās sabiedrības noturību un tās pretošanos politiskajām represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem šodien un nākotnē”.

Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš atrodas pie varas Krievijā jau 24 gadus, ir centies pārskatīt Krievijas vēsturisko naratīvu un tās attiecības ar savu komunistisko pagātni.

Viņš biežāk ir slavējis, nekā kritizējis Josifu Staļinu, kurš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izvērsa Padomju Savienībā plašas politiskās vajāšanas, kas tiek dēvētas par Lielo teroru.

Krievijas skolu mācību grāmatās tiek pievērsta maza uzmanība miljoniem Lielā terora upuru, bet Padomju Savienība tiek popularizēta kā lielvalsts, kas Otrajā pasaules karā uzvarēja nacistisko Vāciju.

Varasiestādes arvien biežāk vēršas pret personām un grupām, kas iebilst pret šādu pieeju, un Ukrainas kara laikā šī kampaņa ir pastiprinājusies.

Varasiestādes 2021.gadā nolēma likvidēt Nobela prēmijas laureātu, nevalstisko organizāciju “Memoriāls”, kas reģistrē gan padomju represiju upurus, gan Putina režīma pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus.