“Šī nav vienkārša izstādes atklāšana. “Liepājas sudrabs” ir izstāde, ar kuru vēlamies atzīmēt muzeja simtgadi. Izstādē apskatāms sudrabs, jo gribējām parādīt kaut ko svinīgu, cēlu un ļoti skaistu, kas muzeja apmeklētājiem kādu laiku nav bijis saskatāms,” piektdienas vēlā pēcpusdienā, uzrunājot bijušos muzeja darbiniekus, esošos kolēģus, kultūras cienītājus un citus interesentus, sacīja direktore Dace Kārkla.

Liepājas zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumu kolekcija ir viena no senākām muzeja kolekcijām.

Muzejā tā nonāca laika posmā no 1936. līdz 1940. gadam no Latvijas Amatniecības kameras, Liepājas pilsētas miesnieku zeļļu palīdzības un apbedīšanas kases valdes, ka arī no Liepājas senatnes pētīšanas biedrības.

“Tajā laikā muzeju vadīja dibinātājs Jānis Sudmalis, un

mums bija svarīgi parādīt šo simtgades izstādi ar tādu kolekciju, kādu to ir redzējis dibinātājs pirms vairākiem gadiem,”

norādīja D. Kārkla.

Laika gaitā Liepājas muzejs kolekciju ir papildinājis ar jaunieguvumiem.

Tāpat izstādē skatāmi četri unikāli priekšmeti no Svētās Trīsvienības katedrāles – divi 1721. gadā Liepājas zeltkaļa un sudrabkaļa Andresa Babes darināti svečturi, 1717. gadā nezināma meistara darināts upurmaks, kura ornamenti atbilst vēlīnā baroka stilam, kā arī kāda Dancigas (Gdaņskas) juveliera Gotfrīda Gērkes 1714. gadā izgatavota kanceles pults, kas līdz šim tiek uzskatīta par vienīgo tāda veida sudraba pulti Latvijā.

Visi šie priekšmeti ir iekļauti Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā un uz izstādes laiku ir aizdoti muzejam.

Savukārt kolekcionārs Andris Ivanovs ir devis atļauju izstādīt savu garšvielu trauciņu kolekciju.

Bet muzejam bija svarīgi veidot tiltu no pagātnes līdz mūsdienām, tādēļ izstāde ir papildināta ar mūsdienu Liepājas rotkaļu darinājumiem, uzsverot, ka pirms 300 gadiem sāktās zeltkaļu un sudrabkaļu prasmes un meistarība nav zudušas arī mūsdienās.

Tajā ir iespēja apskatīt mākslinieku un rotkaļu Andra Garokalna un Paula Spridzāna dažādu periodu darinājumus.

Izstāde “Liepājas sudrabs” ir izvietota muzeja lielajā izstāžu zālē. Tā dizainu un scenogrāfiju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, ar kuru jau iepriekš ir veidojusies veiksmīga sadarbība.

Uz svinīgo atklāšanu A. Heinrihsone ierasties nevarēja. Viņa reizē ar izstādi Liepājā iekārtojusi ekspozīciju Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā par vienu no izcilākajiem art deco pārstāvjiem Latvijā Ludolfu Libertu. Abu notikumu atklāšana iekrita vienlaicīgi.

“Varam aplaudēt tam, ko Anna Heinrihsone ir paveikusi,”

D. Kārkla atzinīgi novērtēja mākslinieces darbu muzejā.

Izstāžu zāle ir sadalīta vairākās daļās, aiz zila samta priekškariem atklājas noslēpums aiz noslēpuma. Vide ir pieklusināta, veidota karaliska un ar pietāti pret vēsturiskajiem priekšmetiem.

“Katrs muzeja darbinieks ir pielicis roku izstādes iekārtošanā, jo to uztvērām ļoti emocionāli, tādu kā atskaites punktu muzeja vēsturei,” atzīmēja muzeja vadītāja.

Pieminot simtgadi, izstāde “Liepājas sudrabs” ir jau ceturtā jubilejas izstāde. Tā aplūkojama līdz pat nākamā gada 23. martam.

Krāšņajās svinībās, kas sākās drīz pēc izstādes atklāšanas un notika Liepājas Valsts ģimnāzijā, piedalījās muzeja un tā struktūrvienību esošie un bijušie darbinieki, muzejnieki no citām Latvijas vietām, Liepājas pašvaldības pārstāvji, muzeja draugi un sadarbības partneri.

Svētku laikā Liepājas muzejs no Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājas Līgas Dimantes saņēma atzinības rakstu par profesionālu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, saglabāšanu un mūsdienīgu interpretāciju.

L. Dimante pauda prieku, ka simto jubileju Liepājas muzejs ir nolēmis svinēt tieši ar izstādes “Liepājas sudrabs” atklāšanu:

“Sudrabs kā dārgmetāls piestāv jubilāriem.

Bez tam, manuprāt, Latvijas muzejos sen nav bijušas tik lielas sudraba izstādes. Jums ir tik brīnišķīga izstāde, kuru tiešām ir grēks turēt zem pūra. Turklāt priekšmeti ir tieši vietējo cilvēku darināti, raksturīgi Liepājai. Tas mudina pacelt galvu augstāk un būt lepniem par to, kādā ar amatniecības tradīcijām bagātā pilsētā jūs dzīvojat. To ir vērts apzināties.”

Sēžot pie klātiem galdiņiem sveču gaismā, lūgtie viesi baudīja muzikālus priekšnesumus.

Uzstājās baroka mūzikas ansamblis “Sonore Antiqua”, Edgars Jānis Kārkliņš (saksofons) un Māris Kupčs (ģitāra), grupa “Very Cool People” ar Kristīni Prauliņu. Ciemiņus izklaidēja arī iluzionists Enriko Pecolli.

Pasākums ilga vairākas stundas, noslēdzoties nedaudz pēc pusnakts.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.