Kreiso ierosinātais neuzticības balsojums varētu notikt jau trešdien.

Barnjē valdībai nav absolūtā vairākuma parlamentā un tai, lai noturētos pie varas, nācies paļauties uz Nacionālās apvienības (RN) atbalstu.

Taču tagad nacionālkonservatīvā partija draud atsaukt savu atbalstu valdībai, un RN frakcijas vadītāja Nacionālajā sapulcē Marina Lepēna pagājušo pirmdien paziņoja, ka nacionālkonservatīvie varētu atbalstīt neuzticības izteikšanu Barnjē mazākuma valdībai, ja budžetā netiks izdarīti partijas pieprasītie grozījumi.

Pēc vasarā notikušajām parlamenta apakšpalātas vēlēšanām Nacionālā sapulce ir sadalīta trīs faktiski līdzvērtīgos blokos, no kuriem nevienam nav vairākuma, – kreiso partiju koalīcijā “Jaunā tautas fronte”, centristos, kas atbalsta prezidentu Emanuelu Makronu, un nacionālkonservatīvajā RN.

Ja RN un kreiso partiju koalīcija tiešām apvienotos neuzticības izteikšanā, Barnjē mazākuma valdība var tikt gāzta. Tam sekotu sarežģīti jaunas valdības veidošanas mēģinājumi, jo saskaņā ar konstitūciju jaunas parlamenta vēlēšanas nav iespējams sarīkot līdz vasarai.

Barnjē vairākkārt piekāpās RN, mēģinot panākt budžeta apstiprināšanu un novērst neuzticības balsojumu parlamentā, taču nesekmīgi.

Pirmdienas pēcpusdienā premjers mainīja savu nostāju un panāca pretrunīgi vērtēto sociālās drošības reformu pieņemšanu bez balsojuma parlamentā, izmantojot izpildvaras pilnvaras.

Ja Barnjē valdība tiks gāzta, tas palielinās spiedienu uz prezidentu Emanuelu Makronu. Tā jau arvien biežāk izskan balsis, kas pieprasa Makrona atkāpšanos, lai uzņemtos atbildību, par paša radīto haosu un ļautu valstij izkļūt no strupceļa.