Demonstranti Maskavas atbalstītajā reģionā pagājušajā mēnesī iebruka valdības ēkās, lai protestētu pret jauno likumprojektu, kas ļautu Krievijas investoriem iegādāties īpašumus Abhāzijā.

Protestu rezultātā reģiona prezidents Aslans Bžanija bija spiests atkāpties.

Bžanija piekrita atkāpties no amata vienošanās ietvaros, atstājot savu viceprezidentu Badru Gunbu reģiona vadītāja pienākumu izpildītāja amatā līdz februārī paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Abhāzija atdalījās no Gruzijas pēc kara 90. gadu sākumā, un Maskava atzina tās un cita Gruzijas separātiskā reģiona – Dienvidosetijas – neatkarību pēc īsa Krievijas un Gruzijas kara 2008. gadā.

Abi separātistu reģioni paļaujas uz Maskavas subsīdijām, un tajos izvietots Krievijas karaspēks, taču daudzi abhāzi nevēlas ļaut Krievijas investoriem iegūt plašāku piekļuvi reģiona aktīviem.

Abhāzijas kalni un Melnās jūras pludmales padara to par populāru Krievijas tūristu galamērķi, un pieprasījums pēc brīvdienu mājām ir bijis liels.

Kā Maskavā pieļāva Krievijas Valsts domes deputāts Konstantīns Zatuļins, Abhāzijas deputātu lēmums attiecības Maskavas un Suhumi starpā var padarīt vēsākas.