Abas būves pirms diviem gadiem valsts piedāvāja pārņemt Liepājas pašvaldībai savu funkciju realizēšanai, taču tā piedāvājumu noraidīja.

Pamatojums – 90. gadu sākumā aizsāktās būves netika iekonservētas un ir tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka nepieciešami pārmērīgi lieli ieguldījumi, lai graustus pārvērstu dzīvojamos namos.

Iepriekš uz “Possessor” vārda bija reģistrētas abas būves, bet zeme – Finanšu ministrijas personā.

“Possessor” juridiskā direktore Dženeta Krūmiņliepa pastāsta, ka novembrī izdots Ministru kabineta rīkojums par Kārklu ielas 2 un 4 zemes gabalu nodošanu publisko aktīvu pārvaldītājam ar pienākumu apvienot būvi ar zemi.

“Tad, kad tas būs izdarīts, īpašumi nostiprināti Zemesgrāmatā un novērtēti, tos nākamā gada pirmajā pusē izliks izsolē,”

viņa norāda.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka, ka izsole sākas no īpašuma tirgus vērtības.

“Ja pirmajā izsolē neviens nenopērk, seko solis, par kuru samazina īpašuma vērtību un liek uz otro izsoli, arī uz trešo. Citreiz jārīko ceturtā un piektā izsole, kamēr kāds nopērk,” stāsta Dž. Krūmiņliepa.

Izsoles norit elektronisko izsoļu vietnē, taču “Possessor” informāciju sūtot arī uz lielākajiem nekustamo īpašumu brokeru kantoriem un ievieto sludinājumu portālā ss.lv, lai pēc iespējas vairāk potenciālie pircēji par tām uzzinātu.

Īpašumi savulaik piederēja maksātnespējīgajam “Liepājas metalurgam”.

Maksātnespējas administratora rīkotajās izsolēs neviens mājas neiegādājās, tāpēc tās nonāca valsts piekritībā.

Dž. Krūmiņliepa piemin, ka pašlaik pieejamas programmas īres namu attīstībai, un pieļauj, ka būvju pircējs varētu uz kādu no tām pretendēt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.