Saskaņā ar “timeanddate.com” datiem 21. decembris būs gada īsākā diena, Rīgā saule lēks deviņos un rietēs pulksten 15.43. Dienas garums būs sešas stundas, 43 minūtes un 30 sekundes.

Salīdzinājumam – gada garākajā dienā, 20. jūnijā, saules spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 11 stundas lielāks, sasniedzot 17 stundas un 52 minūtes.

Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā.

Visagrāk – pulksten 8.38 – saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, – pulksten 9.14.

Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Balvu novadā, kur saulriets būs jau pulksten 15.26, bet Dienvidkurzemes novada galējos dienvidrietumos saule rietēs pulksten 16.02.

Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts decembra beigās kļūs vēl par minūti vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.

Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6. novembrī un noslēgsies 4. februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus.

Savukārt meteoroloģiskā ziema šogad Latvijā sākās 4. decembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot mazliet zem nulles.

Tā beigsies, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies virs nulles atzīmes, bet ne agrāk kā 6. februārī.

Šis datums statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā, un meteoroloģiskā pavasara iestāšanās iespējama tikai pēc šī datuma.

Lai gan valstī vidēji gaisa temperatūra 4.-10. decembrī saglabājās zem nulles, iezīmējot meteoroloģiskās ziemas sākumu, daļā novērojumu staciju – tai skaitā Rīgā – turpinās meteoroloģiskais rudens, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.