“Mūsu bērniem tie ir svētki starp visām ikdienas rūpēm un nodarbībām,” atzīst Ievas vecmāmiņa un Kārļa mamma.  

Turnīru organizēja biedrība “Cerība. Ticība. Mīlestība”, kuras galvenā misija ir apvienot cilvēkus ar garīgas attīstības traucējumiem un sniegt viņiem prasmes integrēties sabiedrībā, kā arī atbalstīt ģimenes.

“Tas ir līdzīgi kērlingam, bet te nav tie akmens ķegļi, bet bumbas,” skaidro Kārļa mamma Dace.

Teic, ka dēls izmēģinājis arī šo sporta veidu, bet bočes spēle, saukta arī par boču vai bokiu, esot daudz vienkāršāks – jo saprotamāks, vieglāk uztverams.

“Es pati šodien pirmo reizi pamēģināju. Sapratu, ka šo ar bumbām var spēlēt jebkurš un jebkur. Arī mājas apstākļos,”

secinājusi Kārļa mamma.

Viņa zina teikt, ka šis sports ir iekļauts arī speciālajā olimpiādē.

“Mūsu bērniem tas ir notikums! Tā braukšana, šīs telpas, piedalīšanās. Viņiem nav svarīga iegūtā vieta, bet tas spēlēšanas prieks, tā iespēja darīt,” uzsver puiša mamma.

Gan Kārļa mamma, gan Ievas vecmāmiņa ikdienā dara visu iespējamo un neiespējamo, lai abi īpašie bērni varētu socializēties sabiedrībā, viņiem būtu iespēja sevi realizēt un darboties ar to, kas sagādā prieku.

No sarunas noprotams, ka arī sacensības tiek apmeklētas ne vien šeit, bet arī tiek braukts uz citām Latvijas vietām.

Sociālā rehabilitētāja no Dienas centra T. Breikša ielā Sandra Petraite uz sacensībām atvedusi trīs dalībniekus. Viņa aktīvi jūt līdzi savējiem, paslavē par katru bumbas metienu.

“Laukumā izmet balto bumbu, tad kura komanda aizmet tuvāk tai savas krāsas bumbu ir veiksmīgāka,”

spēles noteikumus skaidro Sandra.

Dalībnieki gan priecājas par savu, gan arī citu savu komandas dalībnieku, gan arī pretinieku komandas veiksmēm – laiku pa laikam atskan aplausi vai uzmundrinošs sauciens – “Malacis!”.

Dažubrīd kādam dalībniekam nepieciešams iedrošinājums, jo tieši tobrīd nav garastāvoklis, lai mestu bumbu uz mērķi, vai arī ir nedrošības sajūta, ka neiznāks.

Bočes spēles, miniturnīra organizators, biedrības “Cerība. Ticība. Mīlestība” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Mamis pastāsta, ka tik aktīvi bočes spēle Liepājā norisinās un arī sacensības notiek pirmo gadu.

“Biedrība piedalījāmies sporta pārvaldes projektu konkursā. Dabūjām finansējumu telpu īrei Olimpiskajā centrā.

Varu teikt tikai lielu paldies par šo atbalstu un iespēju!”

uzsver M. Mamis.

Taču bočes spēles dažāda mēroga turnīros liepājnieki brauc un piedalās jau diezgan sen, M. Mamis atceras, ka pirmo reizi liepājnieki sevi parādījuši Kuldīgā.

Turnīrā piedalījās deviņas komandas – dalībnieki bija gan no Liepājas, gan Aizputes, Saldus novada Lutriņiem, gan Dienvidkurzemes novada un citām vietām.