Ārlietu ministrs Ararats Mirzojans, iepazīstinot ar likumprojektu, sacīja, ka tas tiks iesniegts parlamentam, un ierosināja valdībai paust pozitīvu nostāju, uzskaitot vairākus tam nepieciešamos apstākļus.

Armēnija un ES pēdējos gados ir izveidojušas diezgan intensīvas un dinamiskas attiecības, sacīja ministrs.

ES ir paudusi politisku atbalstu valstij un gatavību atbalstīt Armēnijas ekonomiskās stabilitātes stiprināšanu, norādīja Mirzojans.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans piebilda, ka likumprojekts nenozīmē Armēnijas dalību ES šā vārda tiešajā nozīmē un lēmumu šajā jautājumā var pieņemt tikai referendumā.

“Pēc tam, kad likums būs pieņemts, mums ar ES jāapspriež ceļvedis, kā viņi to iztēlojas un kā to iztēlojamies mēs,” sacīja premjers.

Septembrī Armēnija un ES sāka sarunas par bezvīzu režīmu.

Nosacījums vīzu atcelšanai Armēnijas pilsoņiem, kas dodas uz ES īslaicīgos ceļojumos, bija valsts iestāžu īstenotas būtiskas reformas galvenajās jomās.

Starp svarīgākajiem jautājumiem bija ceļošanas dokumentu drošība, robežu kontrole, migrācija un patvērums, cīņa pret korupciju un ar pārvietošanās brīvību saistīto pamattiesību ievērošana.

Oktobra vidū Pašinjans, runājot Eiropas Parlamentā, nosauca ES par “galveno partneri, kas atbalsta Armēnijas valdības pēdējos gados veiktās fundamentālās reformas”, un sacīja, ka “Armēnija ir gatava vēl vairāk tuvināties ES, cik vien ES to uzskatīs par iespējamu”.