Jelgavas novada pašvaldību piemiņas brīdī pārstāvēja domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs, bet pilsētas pašvaldību – domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.

Piemiņas brīdi atklāja slimnīcas “Gintermuiža” administrācijas vadītājs Modris Putns.

“Par šeit notikušo traģēdiju mēs visi zinām, bet es gribēju īsos vārdos pateikt, kas notika pēc tam,” sacīja “Ģintermuižas” pārstāvis.

Viņš ir izpētījis, ka pēc 443 slimnieku nogalināšanas slimnīca tomēr turpināja pastāvēt. Tajā bija atstāti dzīvi 120 darbspējīgi pacienti, kas veica kaut kādus darbus okupācijas režīma labā.

Pēc slimnieku nogalināšanas Jelgavā notika ārstu sapulce, kurā apgabala komisārs Mēdems paskaidrojis, ka darbnespējīgie slimnieki nogalināti, lai atvieglotu karavīru apgādi frontē.

Varam iedomāties, kā jutās slimnīcas direktors Arvīds Bergs, kas bija pārcelts no Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas, kur pacienti jau bija nonāvēti.

Mediķe un veco ļaužu aprūpes speciāliste Aija Purmale izstāstīja dzimtā caur paaudzēm nodoto Martas Purmales traģēdijas stāstu.

Agrāk strādājot par medmāsu “Ģintermuižā”, Aija slimnīcas muzejā pievērsusi uzmanību Garajos kalnos nogalinātās Martas Purmales pacienta kartei.

Pētot dzimtas koku, atklājies, ka Marta ir viņas vecvectēva brāļa dēla sieva.

“Viņa bija saimnieka meita. Sirga ar depresiju. Dažas dienas pirms Ģintermuižas pacientu nogalināšanas mājās pienāca neskaidra ziņa, ka vajadzētu Martu no slimnīcas izņemt. Diemžēl zirgs tad nebija apkalts, ceļi apledojuši, un tuvinieki pēc Martas atbrauca jau dienu pēc tam, kad slimnieki bija nogalināti,” atklāja A. Purmale.

Pensionētais ārsts Paulis Rēvelis pagājušā gadsimta 70. gados kopā ar kolēģiem iedibināja tradīciju 8. janvārī pulcēties pie memoriāla Garajos kalnos.

“Vai viņi redz, ka mēs esam atnākuši?” it kā nostājoties starp dzīvajiem un mirušajiem, retoriski jautāja P. Rēvelis.

Viņš pateicās Jelgavas novada pašvaldībai par atbalstu, ka šai piemiņas vietai ir piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Slimnīcā “Ģintermuiža” ir ap 300 slimnieku. Visvairāk bija pēc rekonstrukcijas 1976. gadā, kad slimnīcā bija 18 nodaļas ar 1350 gultasvietām.

Mūsdienās šādu pacientu ārstēšanā vairāk izmanto ambulatorās metodes, turklāt ir uzlabojies medikamentu klāsts.

Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Zemgales Ziņas”.