70 gadus vecais Lukašenko, kas atrodas pie varas kopš 1994. gada, šajās “vēlēšanās” formāli pretendē jau uz septīto pilnvaru termiņu.

Eiropas Parlaments (EP) aicinājis starptautisko sabiedrību neatzīt šīs vēlēšanu imitācijas rezultātus.

Arī Latvijas Saeima ceturtdien apstiprināja paziņojumu, ka neatzīs tā dēvēto vēlēšanu rezultātus.

Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020. gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas.

Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka šobrīd valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto.

Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai trimdā ārvalstīs. Faktiski pilnībā iznīcināti arī visi neatkarīgie mediji.

Saskaņā ar ANO aplēsēm no valsts politisku iemeslu dēļ kopumā aizbēguši aptuveni 300 000 baltkrievu.

Lai sodītu Lukašenko režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, rietumvalstis pret Minsku vērsušas bargas sankcijas.

Tas licis Minskai vēl vairāk tuvināties Maskavai, un Baltkrievija pārvērtusies par pilnīgu Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitārā režīma satelītu.

2022. gada februārī Lukašenko nodeva Putina rīcībā arī Baltkrievijas teritoriju, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu atkārtotajam iebrukumam Ukrainā.

Tā dēvētajās vēlēšanās nav ļauts piedalīties nevienam opozīcijas kandidātam.

Tomēr, lai demonstrētu šķietamu konkurenci, līdz ar Lukāšenko ļauts piedalīties četriem mazpazīstamiem fiktīviem kandidātiem, kas apliecinājuši savu lojalitāti diktatoram.

Tomēr janvārī, uzstājoties ar runu baznīcā, Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijai jāgatavojas “nākamās paaudzes” valdīšanai.

Par viņa pēcteci pie valsts vadības stūres jau sen tiek uzskatīts viens no trim diktatora dēliem – Nikolajs.