liepajniekiem.lv
Viļņveidīgais sniegums nav tas, ko klubs vēlējies, līdz ar to veikti secinājumi – jauns treneru štābs, noturēts kodols, fokuss uz pārskatāmu nākotni, stabilitāti un latviešiem.
Pamainījies fokuss, bet ne ambīcijas – klubs prāto par pjedestālu.
Sausais atlikums
“Katru gadu pirmssezona ir tāda, it kā būtu veidojis zīmējumu, tas nav sanācis, paņem jaunu lapu un ar jaunām idejām sāc zīmēt. Sākums vienmēr ir patīkams.
Man personīgi prieks, ka saglabāts kodols, kas bija sezonas beigās pērn.
Tie spēlētāji, kas bija sākumsastāvā, aptuveni visi arī palikuši, un nākuši klāt labi papildinājumi. Pie tam esam pieaicinājuši vairākus jaunos talantīgos spēlētājus, kuri, ja ne šogad, tad turpmākajās sezonās, varēs dod pienesumu.
Šogad prakses nolūkos īrēsim spēlētājus citiem klubiem. Ir jauns treneru korpuss, palicis tikai videoanalītiķis un fiziskās sagatavotības treneris.
Prieks, ka ir arī Jānis Goba, treneris no “Mettas”, uzskatu, ļoti labs, tāpat arī Andrejs Piedels, vārtsargu treneris, un, protams, Dino Skenders un viņa asistents Gorans Rosanda.
Liekas, ir ļoti labs materiāls darbam,”
stāsta kluba direktors Dāvids Jansons.
“Komanda ir kas tāds, kas veidojas ar laiku, tas nenotiek vienā dienā. Nevari salikt no puzles gabaliņiem, kur katrs atsevišķi izskatās labi, bet tā kopbilde ne pēc kā neizskatās. Tas redzams arī laukumā.
Tāpēc –
vienkārši salasot spēlētājus no labām komandām un palaižot laukumā ar domu, ka noteikti uzvarēsi, – var sanākt baigās auzas.
Pagājušogad mēs tā izdarījām. Kļūdījāmies. Jāmācās. Ja skatāmies atsevišķi, spēlētāji nebūt nebija slikti. Daudzi individuāli ļoti spēcīgi, bet kopā tas nesaslēdzās.
Vai tā treneru vaina, vai spēlētāju, tur katram savs viedoklis, bet sausais atlikums ir tāds, ka pārbūves veikt tik bieži ir neveselīgi, ir jāstrādā mazliet sistemātiskāk, tālredzīgāk.
Labi, šogad mums ir pievienojušies desmit cilvēki, it kā tas ir pietiekami daudz, bet tajā pašā laikā esam pārtraukuši darba attiecības ar vairākiem, kuri šeit bija, bet neizgāja laukumā un fiziski nepalīdzēja.
Klāt nākuši tādi, kas reāli varētu palīdzēt tam pulkam, kas pagājušogad mums palīdzēja izvairīties no pārspēlēm vai pat izkrišanas.
Tā ka esam saglabājuši tos labākos un pievienojuši augstākas klases spēlētājus, lai komandu pilnveidotu,” skaidro direktors, piebilstot – ja iepriekš nereti treneri pēc sezonām klāstījuši, ka noteikti saglabāsim kodolu, taču realitātē palikuši vien pāris, šogad tas beidzot tiešām noticis.
“Pats esmu to pamanījis, strādājot ar dokumentiem leģionāru kontekstā, man šogad tik daudz papīru nav jākārto, līdz ar to gan jauno skaits ir mazāks, gan leģionāru īpatsvars.”
Vairāk latviešu
“Man ir prieks, ka ir vairāk vietējo, vairāk latviešu, arī liels prieks, ka fokuss ir mainījies. Nav tā, ka tāds bija jaunā trenera uzstādījums.
Treneris atbrauca, novērtēja un pateica, kuras pozīcijas gribētu uzlabot, jo viņa zināšanas par Latvijas futbolu, protams, tobrīd bija ierobežotas.
Viņš nevarēja teikt, piemēram, gribu Melni, Sorokinu, tāpēc šī ir bijusi selekcija, ko veicām pēcsezonā, ko veica mūsu skauts Ivans. Sistemātiski.
Manas domas ir tādas, ka, ja latvietis spēlē, prieks ir gan skatītājiem, gan arī vadībai, jo tās cita starpā ir arī mazākas izmaksas.
Nav kosmisko leģionāra maksu.
Tagad koncentrējamies un arī parādījusies objektīva iespēja tikt pie spēlētājiem, kuri ir latvieši, meistarīgi latvieši, jauni latvieši, turklāt ar izlases perspektīvām nākotnē,” klāsta “Liepājas” direktors.
Atsvaidzināt atmiņu
Pārskatāmā vēsturē “Liepāja” allaž tendējusies atrasties valsts vadošo klubu vidū. Par to liecina ne vien runas, bet arī darbi – komplektācija, ieguldītie līdzekļi, treniņnometnes.
Pēdējos gados gan rezultāti slīdējuši uz leju vien, līdz pēdīgi pērn apēstais sāls puds licis lielāku fokusu likt uz iekšieni, taču nominālie mērķi, lai gan bez skaļiem lozungiem, nav mainījušies – pjedestāls.
“To, kāda būs sezona, rādīs laiks, bet ļoti gribētos cerēt, ka šogad būs iespēja pacīnīties par medaļām un to pašu Latvijas kausu.
Gribas kādu trofeju arī dabūt atpakaļ. Viņas ir turētas rokās, bet ir jau aizmirsies, kādas izskatās, tā ka gribētos atsvaidzināt atmiņu.
Skaidrs, ka skaļi lozungi par čempiontituliem nebūs, esam vairākkārt apdedzinājušies.
Personīgi ceru, ka būs laba, pilnvērtīga sezona. Ne vien rezultāti, bet arī spēles kvalitāte, lai nebūtu tā, ka kauns iet pa pilsētu nākošajā dienā.
Par “top 3″ skaļi iekšienē nerunājam, bet, skatoties uz to, kāda ir komplektācija, kāds ir ieguldītais darbs, domāju, tas ir kas tāds, kas ir sasniedzams,” uzskata D. Jansons.
Tamaza situācija
Duāli sevi parādījušais un daudz apspriestais treneris Tamazs Pertija komandas rīcībā būs arī šosezon, taču vairs ne treneru korpusā.
“Viņš paliek ar mums kā konsultants. Kā pats teica, 20 gadus bijis treneris un no tā mazliet jāatiet, tad spriedīs par nākotnes plāniem. Bet viņa pieredze un redzējums vienalga var būt vērtīgs.
Runas, ka viņš ir sporta direktors vai ka es esmu aizgājis prom un viņš ir manā vietā, – tā acīmredzot nav tiesa,”
neskaidrības kliedē ilggadējais kluba direktors.
Tāda īsta sporta direktora klubā šobrīd nav, viņš atklāj.
Aizvadītās sezonas beigās šo amatu ieņēma serbs Ivans Džurdževičs un treniņos palīdzēja viņa palīgs Macejs Stahovjaks, komandas rezultātiem turnīra izskaņā strauji uzlabojoties.
Ar šiem speciālistiem gan līgums bijis līdz gada beigām, un, termiņam iztekot, abpusēji lemts sadarbību neturpināt.
“Varētu teikt, ka funkcijas daļēji šobrīd pilda Ivans Visockis un viņam palīdz Marks Hramovs.
Šobrīd izskatās, ka selektīvais darbs arī tuvojas noslēgumam, papildinājumi vēl varētu būt viens līdz trīs, ne vairāk, ja nekas nav mainījies,” teic D. Jansons.
Pirmssezonas plāns
Patlaban “Liepāja” devusies uz treniņnometni Turcijā, kur jau aizvadīta pārbaudes spēle ar Sofijas “CSKA” (1:4), bet vairākas cīņas vēl priekšā.
Nometne ilgs līdz 9. februārim, pēcāk komanda turpinās sezonai gatavoties mājās.
22. februārī plānota spēle pret Šauļu klubu, arī “Mintas”, pret kuru spēlēs otrais sastāvs. Arī 15. februārī plānotas divas spēles.
1. martā, savukārt, Liepājā gaidāma pārbaudes spēle ar “Jelgavu”.
FK “Liepāja” galvenais treneris Dino Skenders: Centrālais fokuss uz darbu
– Pirmie iespaidi par pilsētu, klubu, spēlētājiem?
– Esmu ļoti priecīgs par ārējiem faktoriem, infrastruktūru, kas ļauj strādāt, neraugoties uz laikapstākļiem. Tas ir pats svarīgākais – lai treniņu process ir nepārtraukts.
Esmu apmierināts ar visiem apstākļiem, gan to, ka mums ir visi priekšnoteikumi, lai kārtīgi strādātu, gan visu citu – skaista pilsēta, esmu dzirdējis daudz laba.
Šo to esmu paguvis apskatīt, bet vēl, protams, tas viss man ir priekšā, esmu šeit neilgu laiku, patlaban centrālais fokuss ir uz darbu.
– Kādas pārdomas pēc pirmajām pārbaudes spēlēm?
– Strādājam pie dažām lietām gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, ar uzstādījumiem, kas katram jāpaveic kā komandas, tā individuālā līmenī.
Esmu apmierināts, ka pārbaudes spēlēs redzam reālas aprises tām iestrādnēm, pie kurām darbojamies treniņos, lai gan nav pagājis ļoti ilgs laiks.
– Kāds ir jūsu futbols?
– Mēs pielāgosimies tam, kādi spēlētāji ir mūsu rīcībā, bet tas ir starta punkts. No tā mēs augsim, izanalizējot, kurā virzienā augt konkrētajā situācijā ir visproduktīvāk.
Bet, protams,
primāri gribam spēlēt ar bumbu, gribam uzbrūkošu futbolu,
bet, spēlējot bez bumbas, īstenot aktīvu presingu, organizētu aizsardzību, kompaktu, neradīt daudz brīvo zonu un sagaidīt īsto mirkli labām presinga darbībām.
Gribam spēt turēt labu tempu, intensitāti visas 90 minūtes.
– Mērķi?
– Par konkrētu mērķi vēl par agru runāt, taču vispārīgi, protams, mums ir ambīcijas. Mēs gribam būt tik augstu, cik iespējams. Cīnīties par uzvaru katrā spēlē.
“Top 3” – tas ir kas tāds, ko vēlamies, un atdosim visu, lai sasniegtu.
Protams, atbildība ir uz mani un puišiem, taču raugāmies uz to nopietni, jādzīvo no dienas uz dienu, no treniņa uz treniņu – spēles uz spēli.
– Dosiet priekšroku uzvarai ar 1:0 vai 4:3?
– Uzvarai. Jebkādai uzvarai.
Uz treniņnometni devušos spēlētāju saraksts primārajās pozīcijās:
Vārtsargi:
- Daniels Petkovičs,
- Dāvis Ošs,
- Iļja Isajevs.
Aizsargi:
- Vjačeslavs Isajevs,
- Oskars Vientiess,
- Anto Babičs,
- Marko Simičs.
Pusaizsargi:
- Jānis Grīnbergs,
- Kirils Iļjins,
- Vladislavs Sorokins,
- Rūdolfs Meļķis.
Pussargi:
- Andrijs Korobenko,
- Danila Patijčuks,
- Stefans Purtičs,
- Marins Lausičs.
Flanga spēlētāji:
- Paps Dudū,
- Dodo,
- Roberts Meļķis,
- Mustafa Dio,
- Trešors Samba.
Uzbrucēji:
- Džosefs Oloko Ede,
- Kīvons Leidsmans,
- Bruno Melnis,
- Džibrils Gejs,
- Arams Bagdasarjans.
Treneru korpuss:
- galvenais treneris Dino Skenders,
- asistenti Jānis Goba, Gorans Rosanda,
- vārstargu treneris Andrejs Piedels,
- fiziskās sagatavotības treneris Maikls Hufs.
Izīrētie spēlētāji:
Aleksandrs Molotkovs, Alans Kangars (“Metta”), Amars Haidara (“Sūduva”), Oleksandrs Černozubs (Telšu “Dziugas”), Nikolos Čikovani (“Dainava”), Ivans Patrikejevs (“Kalju FC”), Arturs Karašausks (“Visakha FC”), Marks Papečko (“Daugavpils”).
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
