“Mēs uzskatām, ka miljardieru nedrīkst būt,” pirms izklāstīt savu piecu punktu plānu, uzsvēra partijas līdzpriekšsēdētājs Jāns van Ākens.

Vācijā 23.februārī paredzētas Bundestāga vēlēšanas, kurās saskaņā ar aptaujām “Die Linke” varētu cerēt uz 5% balsu, tas ir, tieši tik, lai pārvarētu iekļūšanai parlamentā noteikto 5% barjeru.

Taču pat, ja kreisajiem ekstrēmistiem izdotos šo barjeru pārvarēt, viņiem ir maz cerību piedalīties valdības veidošanā, un tāpēc arī viņu plānu īstenošana ir mazticama.

“Die Linke” ierosina atjaunot nodokli uz bagātību, kas tika atmest, kad 1995.gadā Vācijas konstitucionālā tiesa atzina to par nekonstitucionālu.

Ar šo nodokli netika aplikti ienākumi, bet jau esošais īpašums.

Partija ierosina progresīvo nodokli uz bagātību, īpašumiem, kas pārsniedz miljonu eiro, piemērojot 1% likmi, īpašumus virs 50 miljoniem eiro apliekot ar 5% nodokli, bet īpašumus, kas pārsniedz miljardu, – ar 12% nodokli.

Otrkārt, kreisie radikāļi piedāvā noteikt vienreizēju nodevu 0,7% bagātāko vāciešu. Tie, kuru īpašums pārsniedz divus miljardus eiro, būtu jāšķiras no 10% savas bagātības, maksimālai nodevai sasniedzot 30%, kas būtu jānomaksā pašiem bagātākajiem.

“Die Linke” piedāvā paaugstināt arī mantošanas nodokli lielākajiem īpašumiem, kā arī ienākuma nodokļa palielināšanu augstu ienākumu guvējiem.

Algas, kas pārsniedz 250 000 gadā, viņuprāt, būtu apliekamas ar 60% lielu nodokli, bet tiem, kas pelna vairāk nekā miljonu, būtu piemērojama 75% likme.

Visbeidzot kreisie ekstrēmisti uzskata, ka jāatsakās no vienotās nodokļu likmes 25% apmērā, ar ko tiek aplikti kapitāla ieņēmumi, arī šajā jomā ieviešot progresīvo nodokli.

Iepazīstinot ar jauno nodokļu koncepciju, van Ākens piesauca arī jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

“Jauno [ASV] valdību veido superbagātnieki un labējie, kas dara visu, lai nodrošinātu savu bagātību un varu,” norādīja “Die Linke” līdzpriekšsēdētājs, apgalvojot, ka arī Vācijā turīgie izmanto savu bagātību, lai iegūtu nesaprātīgi lielu politisko ietekmi.