Pērn VDD turpināja gan no valsts institūcijām, gan privātā sektora regulāri saņemt ziņojumus par iespējamiem starptautisko sankciju pārkāpšanas gadījumiem.

Dienests padziļināti analizēja katru gadījumu. Konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, VDD īstenoja kriminālprocesuālas darbības.

Savukārt identificējot potenciālus sankciju pārkāpšanas riskus, VDD veica pārrunas ar iesaistītajām personām un citus preventīvus pasākumus.

2024.gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām.

Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija no Finanšu izlūkošanas dienesta. 2023.gadā saņemti 316, bet vēl gadu iepriekš 341 ziņojums.

Ziņojuma skaita samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, bija saistīts ar Finanšu izlūkošanas dienesta 2023.gadā veiktajiem precizējumiem vadlīnijās ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem, kas paredz informāciju par iespējamiem sankciju apiešanas gadījumiem sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam, nevis VDD.

Saistībā ar šīm izmaiņām VDD kopumā saņēma ievērojami mazāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem.

Atbilstoši grozījumiem vadlīnijās, saņemot informāciju par iespējamu sankciju apiešanu, Finanšu izlūkošanas dienests veic padziļinātu gadījuma izpēti un par saviem secinājumiem, informē VDD.

Prognozējams, ka saistībā ar izmaiņām ziņošanas vadlīnijās dienests arī turpmāk kopumā saņems mazāku ziņojumu skaitu par aizdomīgiem darījumiem, toties pieaugs ziņojumu īpatsvars, kuros kompetentā institūcija – Finanšu izlūkošanas dienests – sniegusi kvalitatīvu gadījumu analīzi.

Lielākā daļa jeb 63% no VDD saņemtajiem ziņojumiem pērn bija par ES pret Krieviju noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem, savukārt 10% ziņojumu – par ES pret Baltkrieviju noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem.

Dienests saņēma arī ziņojumus par ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem (17%), kā arī dažādu valstu – galvenokārt Lielbritānijas un Ukrainas – nacionālo sankciju (10%) iespējamiem pārkāpumiem.

VDD norādījis, ka Latvijas Krimināllikumā atbildība par ASV OFAC sankciju un citu valstu nacionālo sankciju pārkāpumiem nav paredzēta.

Vienlaikus VDD rekomendē uzņēmējiem un citiem Latvijas valstspiederīgajiem kritiski vērtēt sadarbības iespējas arī ar šajos sankciju sarakstos iekļautām fiziskām un juridiskām personām, īpaši, ja tās sniegušas atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu.

Līdzīgi kā 2022. un 2023.gadā, pērn lielākā daļa VDD saņemto ziņojumu bija par ES sektorālo sankciju jeb pret Krieviju vai Baltkrieviju ieviesto konkrētu preču importa vai eksporta aizliegumu iespējamu pārkāpšanu.

Dienests saņēma arī ievērojamu daudzumu ziņojumu saistībā ar tā dēvēto individuālo sankciju jeb pret konkrētiem Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgajiem noteikto sadarbības ierobežojumu iespējamu pārkāpšanu.

Šie ziņojumi bija gan par ES, gan ASV OFAC, gan Lielbritānijas un Ukrainas pret konkrētām personām noteikto sankciju iespējamiem pārkāpumiem

2024.gadā pieauga dienesta saņemto ziņojumu skaits par ES noteiktā aizlieguma sniegt Krievijai vai Krievijas valstspiederīgajiem noteiktus pakalpojumus iespējamu pārkāpšanu.

Ziņojumi bija saistīti gan ar Latvijas pilsoņu, gan citu valstu pilsoņu, kuriem piešķirta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, iespējamu iesaisti neatļautā pakalpojumu sniegšanā agresorvalstij.

Ziņojumu analīzes rezultātā VDD vairākos gadījumos veica pārrunas ar darījumos iesaistītajām personām, brīdinot par kriminālatbildību, kas paredzēta par sankciju pārkāpšanu. Atsevišķu gadījumu izvērtējums noslēdzās ar kriminālprocesa sākšanu.