Sanāksmē, kas notika trešdien, piedalījās galvenokārt Eiropas un Britu Sadraudzības valstis, atklāja amatpersona, bet nenosauca, kuras tieši valstis piedalījās.

Diskusijas par to, kā valstis varētu sniegt savu ieguldījumu, vēl ir sākuma stadijā, norādīja amatpersona, piebilstot, ka situācija saistībā ar centieniem izbeigt karu ir ļoti mainīga.

“Protams, mēs atzinīgi vērtējam pastiprināto iesaistīšanos, ko saņemam no šiem Eiropas un Britu Sadraudzības partneriem,” teica amatpersona, norādot, ka “tā ir pozitīva iesaiste”, bet tas ir tikai sākums.

Francija un Lielbritānija ir ierosinājušas uz vienu mēnesi noslēgt pamieru “gaisā, jūrā un enerģētikas infrastruktūrā” un aicina izveidot “ieinteresēto pušu koalīciju”, lai palīdzētu nodrošināt pamieru nākotnē.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojuši, ka ar ASV atbalstu ir gatavi nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai nodrošinātu iespējamā pamiera saglabāšanu.

Arī Turcija šodien lāva noprast, ka būtu gatava nepieciešamības gadījumā dislocēt savus karavīrus Ukrainā plašākā miera uzturēšanas misijā. Savukārt Īrijas premjerministrs Mihāls Mārtins paziņojis, ka Īrijas karavīri varētu iesaistīties miera uzturēšanā, bet ne “atturēšanas spēkos”.

Izskanējuši arī minējumi, ka valstis varētu sniegt savu ieguldījumu citos veidos, piemēram, nodrošinot loģistiku.