“Vidējā termiņā Krievija, visticamāk, nespēs izveidot spējas, kas nepieciešamas liela mēroga konvencionālajam karam pret NATO. Tomēr Krievija var attīstīt militārās spējas, kas ir pietiekamas, lai sāktu ierobežotu militāru darbību pret vienu vai vairākām NATO valstīm,” lasāms piektdien publicētajā Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta ikgadējā vērtējumā par nacionālās drošības apdraudējumu.

“Tas var mudināt Krievijas vadību izmantot militāru spēku maldīgā pārliecībā, ka NATO nespēs laikus reaģēt un ka Krievijai vajadzētu spēt lokalizēt konfliktu un ātri un [sev] labvēlīgi to izbeigt,” teikts ziņojumā.

Izlūkdienesti vidēja termiņa perspektīvu definē kā trīs līdz piecu gadu periodu.

Ziņojumā sacīts, ka Krievijas militārā spēka turpmākais pieaugums būs tieši atkarīgs no kara norises Ukrainā.

“Samazināts pieprasījums frontes līnijā ļautu Krievijai paātrināt jaunu karaspēka vienību veidošanu un palielināt ieroču un munīcijas rezerves,” norāda izlūkdienesti.

Lai apmierinātu vajadzības Ukrainā, Krievija sūta uz turieni sūta karaspēku un bruņojumu no dažādiem reģioniem, arī no Kēnigsbergas (Karaļauču) anklāva, tomēr anklāvā esošais militārais grupējums joprojām ir spējīgs veikt pamatuzdevumus, secināts ziņojumā.

“Spējas, ko Krievija pašlaik demonstrē, militārā konflikta gadījumā ar NATO nebūtu pietiekamas, lai nodibinātu dominējošo stāvokli, bet varētu traucēt NATO darbību Baltijas jūras reģionā,” lasāms draudu vērtējumā.

Lietuvas izlūkdienesti arī uzskata, ka Krievijas kara Ukrainā izbeigšana ar diplomātiskiem līdzekļiem tuvākajā laikā ir maz ticama.

Tie norāda, ka starptautiskais spiediens “neietekmē Krievijas nostāju, un tās aizvien spēcīgākās alianses ar Irānu un Ziemeļkoreju liecina, ka konfrontācijā ar Rietumiem Krievija ir gatava sadarboties ar jebkuru sabiedroto vai izmantot visus iespējamos līdzekļus”.

“Konflikts liek Krievijas vadībai piešķirt ievērojamus finanšu resursus karam, turklāt tuvākajā laikā Krievija ne tikai spēs saglabāt līdzīgu kara finansējuma līmeni, bet, domājams, to vēl palielinās,” teikts ziņojumā.

Lietuvas izlūkdienestu vērtējumā Krievija vēl nav sasniegusi savu finansiālo iespēju robežu, taču Kremļa lēmums turpināt karu, visticamāk, “padarīs valsts ekonomiku vāju, nekonkurētspējīgu un ārkārtīgi neaizsargātu nākotnē”.

Ziņojumā arī teikts, ka Baltkrievijā bijuši gadījumi, kad aizturēti tur ieradušies Lietuvas pilsoņi, kas atbalsta Baltkrievijas opozīciju, un tam “seko kriminālvajāšana par viņu politiskajiem uzskatiem”, izvirzot nepamatotas un politiski motivētas apsūdzības.

“Mūsu vērtējumā Baltkrievijas režīma rīcības mērķis ir izdarīt spiedienu uz Lietuvu, lai tā pārskatītu savu politiku pret Baltkrieviju, un nostiprināt naratīvu par Baltkrieviju, kuru ieskauj naidīgas valstis,” sacīts ziņojumā.

Lietuvas izlūkdienesti arī norāda, ka ievērojamā Baltkrievijas pilsoņu diaspora Lietuvā rada Baltkrievijas izlūkdienestiem iespējas izveidot ilgtermiņa izlūkošanas pozīcijas Lietuvā.

Baltkrievijas izlūkdienesti piespiež diasporas locekļus sadarboties, draudot nodarīt kaitējumu Baltkrievijā palikušo radinieku drošībai un ierobežot diasporas pārstāvju tiesības rīkoties ar savu nekustamo īpašumu vai uzņēmumiem Baltkrievijā.

Pēc Lietuvas Migrācijas departamenta datiem, Lietuvā dzīvo vairāk nekā 54 000 Baltkrievijas pilsoņu.

Lietuvas izlūkdienesti arī brīdina, ka arī Baltijas jūras infrastruktūra var kļūt par apzinātu uzbrukumu mērķi.

“Ir konstatēti netipiski Krievijas kuģu manevri virs zemūdens infrastruktūras, un tie ir novēroti arī pie enerģētikas objektiem Baltijas jūrā, piemēram, vēja ģeneratoru parkiem,” teikts ziņojumā.