Sižeta līnija ir tā pati, kāda lasāma oriģinālajā brāļu Grimmu pasakā. Līdz ar to ir gan brīdis, kad pamāte liek pamest bērnus mežā, gan sastapšanās ar saldumu mājā mītošo raganu.

Izrādi var vienkārši skatīties, apbrīnojot aktierspēli, meistarīgi veidotās lelles, bet arī aizmaldīties pārdomās par to, kā dažkārt dzīvē iegrozās situācijas.

Brāļu Grimmu literārais darbs ir daudziem labi zināms. Un arī Liepājas Leļļu teātra iestudējums vēsta par Ansīti un Grietiņu, kurus vecāki brīdī, kad vairs nav ko dot, izlemj vest uz mežu un tur atstāt.

Bērni nonāk raganas varā, kas tos ievilina savā skaistajā saldumu namiņā un lutina ar dažādiem gardumiem.

“Man šī pasaka liekas brīnišķīga, man viss tajā patīk,”

saka režisore A. Priedīte.

Viņa mudina palūkoties aiz “tā ir jauka pasaka par brālīti un māsiņu” kārtas, lai nepalaistu garām, par ko patiesībā ir pasaka.

“Mums katram – gan pieaugušam, gan bērnam, ir bailes par to, ka cilvēki, kurus tu mīli visvairāk, kam uzticies visvairāk, tevi vienkārši kaut kur atstās. Un tās, man šķiet, ir tādas arhetipiskas bailes. Es domāju, ka tās izjutis katrs cilvēks. Tāpēc arī tik ļoti varam identificēties ar Ansīša un Grietiņas stāstu.

Otrs – par tiem kārdinājumiem. Tas ir kaut kas ļoti grūts! Dažādos vecumos kārdinājumu saturs mainās, bet kā beigt rīt tās pašas konfektes vai patērēt lietas, kuras mums nevajag, kas tevi var pazudināt.”

Izrādes pieteikumā Leļļu teātris atzīmē, ka “Ansītis un Grietiņa” ir pasaka ne tikai par bērnu pieaugšanu, bet arī par pieaugušo pasauli.

Izrāde aicina domāt par vecāku lomu, bērnu vajadzībām un sabiedrības atbildību, kā arī par to, kā katrs no mums var nonākt situācijā, kad viss, ko mēs uzskatām par pašsaprotamu, var tikt apdraudēts.

“Bet tikpat labi tā var būt pasaka, kas dara to pašu, ko darījusi gadsimtiem ilgi – brīdinājusi no briesmām.

Vai pasaka par to, ka dažkārt labais, lai uzvarētu, nevar būt pārāk izvēlīgs savās metodēs,” saka režisore.

Jo, kā zināms, noslēgumā bērni raganu uzveic, iegrūžot karstā katlā…

Izrāde ir nedaudz spocīga. Jo satura pasniegšanai un vizuālajai izteiksmei izmantots bērniem un jauniešiem aktuālais “dark” filmu un multiplikācijas stils ar “Wednesday”, “Adamsu ģimenes” un “Viesnīcas “Transilvānija”” piemēriem.

“Aizvest bērnus uz mežu, atstāt un izlikties, ka tas ir jautri un priecīgi… Es neredzēju citu veidu, kā par šo visu runāt,”

izvēli skaidro režisore.

Melnbaltais skatuves iekārtojums, aktieru tērpi un grims ļāva uzmirdzēt stāsta ļaunajam tēlam – raganai, kuras svārkus klāj virtuļi, saldējums, konfektes un zefīri, tādējādi pievilinot mazos saldummīļus. Tik daudz cukura kā nekad!

Proporcijās lelle veidota daudz lielāka nekā Ansītis un Grietiņa. Turklāt līdz šim Liepājas Leļļu teātrī šāda veida lelle nebija izmantota.

“Kārdinājums slēpjas aiz kaut kā jauka, krāsaina, salda. Tas uzglūn tur, kur tu to negaidi,”

izvēlēto tēlu tulko režisore.

Strādāt ar lelli, kas aplikta ap vidukli, bijis pārbaudījums aktieriem.

“Sākumā šķita, ka neko nevarēšu izdarīt, jo sevišķi, kad paņēmu to pirmo reizi rokās,” atzīst aktrise Ilze Jura, kura izrādēs mainās ar Ingu Dzintari.

“Galvenais ir skatīties ļoti vērīgi uz lelli, tās acīm, vaigiem, un darīt visu iespējamo ar sava ķermeņa palīdzību lellei aizmugurē, lai tā būtu dzīva.

Kad viss niansētais un dzīvais saprasts, tad var ļoti brīvi spēlēt un savu seju skatītājiem nerādīt, bet pilnībā būt aiz lelles, lai skatītājs redzētu tikai un vienīgi foršo raganu. Tā ir lieliska pieredze!”

Izrādē vēl piedalās Madara Enkuzena un Aleksandrs Jonovs.

Režisore A. Priedīte sadarbojusies ar jau pazīstamu komandu – komponistu Robertu Dinteru un scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, kurš līdzdarbojies arī pie aktieru kostīmiem un leļļu dizaina.

Savukārt lelles izgatavojuši meistari A. Jonovs un Krista Ķipure.

Tuvākās plānotās izrādes uz Liepājas Leļļu teātra skatuves ir 21. un 22. martā, savukārt marta izskaņā Berģos.