Šis novads, tas novads

Esmu redzējusi, ka kārtējo Dziesmusvētku tuvošanās sapurina vārguļojošus kolektīvus vai visai panīkušā ciemā pēkšņi uzrodas sprigans jaunulis.

Vilkme būt Dziesmusvētkos tik liela, ka cilvēki nez no kurienes “izrok” savam kolektīvam dziedātājus, dejotājus, mūziķus…

Dziesmusvētku gājienā viņi staro, ja kolektīvs ir pilnā sastāvā, jo tādam vārdu uzliek uz karoga.

Pagājušajos Dziesmusvētkos redzēju, ka viena novada ļaudis smaida vairākās delegācijās. Uz Rīgu Saldus novada pašvaldība aizveda 616 dalībnieku.

Starp viņiem nebija Saldus novada Nīgrandes pagasta Kalnu kultūras nama deju kopas “Kalndancis”. Tā uz svētkiem nebūtu tikusi, ja nepievienotos Kuldīgas novada Skrundas kultūras nama dejotājiem.

Tukuma novada Zantes jauktā kora skanējumu gadiem dubulto Saldus novada Blīdenes pagasta vokālais ansamblis.

No mākslinieciski augstvērtīgā pūtēju orķestra “Saldus” palicis tikai ansamblis, tāpēc 2023. gada svētkos tas piebalsoja Dienvidkurzemes novada Kazdangas pūtēju orķestrim.

Orķestru nozarē starpnovadu kolektīvi nav jaunums, tādēļ par to rašanās apstākļiem, priekšrocībām un trūkumiem jautāju saldeniekiem, šīs nozares speciālistiem.

“Nolūza” vecmeistari

2000. gadu sākumā no Saldus novada kultūras namiem pavisam aizgāja pēdējais orķestris, un turpmākajos gados šīs nozares svarīgākie procesi norisinājās vietējā mūzikas skolā.

Saldenieki lepojās, ka tās kolektīvam bija vairāku orķestru enerģija, varbūt tāpēc gadiem neuzsāka nopietnu diskusiju par to, kā rīkoties brīdī, kad orķestrī būs jānomainās paaudzēm.

Pirmais lūzuma punkts tika sasniegts 2018. gadā, kad Saldū darba gaitas pārtrauca harismātiskais pūtēju orķestra vadītājs, Dziesmusvētku virsdiriģents un Saldus Mūzikas skolas ilggadējs direktors Artūrs Maculēvičs, drīz pēc tam vairāki vecmeistari aizgāja mūžībā.

Tagadējais skolas direktors Mārtiņš Bērtulis šīs pārmaiņas sauc par liktenīgām visai iestādei, pietrūcis pavisam maz, lai tā zaudētu visu pūšaminstrumentu nodaļu.

“Krīze ir pārvarēta, un pēc vairāku gadu pacietīga darba esam sagaidījuši pirmos rezultātus – mūsu audzēkņi konkursos gūst pirmos panākumus, pūtēju orķestra sastāvs uzskatāms par pietiekamu,” priecājas direktors.

Viņš uzskata, ka bez divu aizrautīgu skolotāju, Jūlijas Billes un Ulda Kunčiem, situācija, visticamāk, joprojām būtu dramatiska.

Abi pedagogi sper mazus, bet mērķtiecīgus soļus, tāpēc Saldum ir lielas izredzes atgūt pūtēju orķestri, kurā iederētos un gribētu spēlēt arī pieaugušie.

Saldenieki uz skolēnu Dziesmusvētkiem līdzi ņems vairākus kazdandzniekus un aizputniekus.

Mārtiņš Bērtulis piebilst, ka pūtēju orķestris nebūs vienīgais starpnovadu kolektīvs, kurā piedalās Saldus Mūzikas skola.

Tā kopā ar Priekules un Vaiņodes mūzikas skolām gadiem veido Lejaskurzemes mūzikas skolu kamerorķestri, bet Latvijā pirmajā nacionālajā akordeonistu orķestrī uzņemta arī saldeniece un viņas skolotāja.

Komplektē no vairākām skolām

Latvijā ir pāris bērnu mūzikas skolu apvienotie orķestri, visi izturējuši pirmās laika pārbaudes, tāpēc var rādīt piemēru tām amatiermākslas nozarēm, kurām pārnovadu kolektīvi nav ierasti.

Lejaskurzemes mūzikas skolu kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs kopš pirmās dienas ir Mārtiņš Bergs. Viņš vadījis vairākus apvienotos kolektīvus, tāpēc ir sava metode, kā sasniegt rezultātu.

Mūziķi trenējas lielākoties savās skolās, bet reizi mēnesī visi satiekas kopīgos mēģinājumos. Diriģents atbrauc no Madonas, tālu ceļu mērojusi lielākā daļa orķestra, tādēļ visu dienu katrs strādā ar pilnu atdevi.

Jautāts par sabraukuma orķestra priekšrocībām, Mārtiņš Bergs atbild: “Pat lielajām Rīgas skolām vienām grūti nodrošināt visas simfoniskā orķestra instrumentu grupas. Apvienojot spēkus, skanējums kļūst pilnīgāks.

Piemēram, Lejaskurzemes kolektīvā vienīgie čellisti ir no Saldus, un bez viņu muzikālās krāsas nebūtu tas, agrāk aranžijās līferēju, lai apietu čellu iztrūkumu.

No pieredzes zinu, ka ir dabiski bērnu mūzikas skolu orķestros viļņveidīgi iztrūkt kādai instrumentu grupai. Dalībnieku maiņa ir nenovēršama, un katrs gads orķestrī jāsāk no nulles. Es teiktu, ka tas nav mīnuss, drīzāk specifika.”

Viņa vadītajā kolektīvā Saldus Mūzikas skola ir, pateicoties pievienotajai Nīgrandes Mūzikas skolai.

Tās pedagoģe Sanita Zālīte atgādina, ka savulaik jaunā sadarbība mazajai skolai pavēra brīnišķīgas iespējas.

Pedagogiem ik mēģinājums bija kā meistarklase, savukārt bērni lepojās, ka spēlējuši Ikara svētkos Priekulē un Mākslu festivālā Nīcā, bijuši viesmākslinieki Raimonda Paula, Ērika Ešenvalda, Daumanta Kalniņa un Jura Pavītola koncertā.

Orķestris noturējis bērnu interesi par mūziku, bet dažam labam pedagogam aizgaiņājis domu par aiziešanu no mūzikas skolas.

Mārtiņš Bērtulis piebilst: “Kad biju skolnieks un spēlēju Saldus Mūzikas skolas pūtēju orķestrī, uz skatēm Talsos sabrauca tik daudz kolektīvu, ka nebija, kur nolikt autobusu. Tagad – knapi 10…

Kolektīvu apvienošanās, manuprāt, ir interesants izdzīvošanas veids un attapīga atbilde uz iedzīvotāju skaita kritumu visā valstī.

Tas orķestros rada lielas problēmas, tāpēc esam gatavi izmēģināt visas receptes pēc kārtas. Vērtīgi paskatīties, ko izmēģina citi un kas no tā sanācis,” saka Bērtulis.

Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši: