Aragči pavēstīja, ka “tiešas sarunas būtu bezjēdzīgas ar pusi, kas nepārtraukti draud izmantot spēku, pārkāpjot ANO Statūtus, un kas pauž pretrunīgas nostājas no dažādu amatpersonu puses”.

“Mēs joprojām esam uzticīgi diplomātijai un esam gatavi izmēģināt netiešo sarunu ceļu,” viņš piebilda, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

“Irāna ir gatava visiem iespējamiem vai ticamiem notikumiem, un, tāpat kā tā ir nopietna diplomātijā un sarunās, tā būs izlēmīga un nopietna arī savu nacionālo interešu un suverenitātes aizstāvībā,” sacīja Aragči.

7.martā Tramps paziņoja, ka nosūtījis Irānai vēstuli, aicinot sākt sarunas par kodolieroču izstrādes apturēšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā tai jārēķinās ar militāru reakciju. Irāna uz to atbildēja, ka tiešās sarunās ar ASV neiesaistīsies, taču ir iespējamas netiešas sarunas.

Pēc tam Tramps kādā intervijā izteicās, ka Irāna tiks bombardēta, ja netiks panākta vienošanās par tās kodolprogrammu. ASV prezidents devis Irānai divus mēnešus vienošanās panākšanai.

“Es domāju, ka labāk būtu, ja mums būtu tiešas sarunas,” piektdien prezidenta lidmašīnā “Air Force One” žurnālistiem norādīja Tramps, piebilstot, ka tiešas sarunas notiek daudz raitāk un tajās iespējams labāk saprast otru pusi, nekā runājot caur starpniekiem.

Tramps janvārī, atgriežoties Baltajā namā, paziņoja, ka atjauno “maksimālā spiediena” politiku, lai atturētu Irānu no centieniem iegūt kodolieročus.

Irāna atsāka savu kodolprogrammu 2019.gadā pēc tam, kad ASV gadu iepriekš Trampa pirmās prezidentūras laikā vienpusēji izstājās no 2015.gadā noslēgtās Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunoja pret Irānu ekonomiskās sankcijas.

Tramps žurnālistiem lidmašīnā norādīja, ka, viņaprāt, Teherāna ir nobažījusies un jūtas neaizsargāta, un piebilda, ka viņš nevēlas, lai irāņi tā justos. ASV prezidents uzskata, ka Irāna patiesībā vēlas sarunas.