Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus.

Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva.

Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā – decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par “airBaltic” stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Raidījuma analīze liecinot, ka ministrijas prēmē lielāko daļu savu darbinieku, ja vien tie nav jaunpienācēji. Līderos ir Zemkopības un Iekšlietu ministrijas, kur prēmiju saņēmēju ir tikai par diviem cilvēkiem mazāk, nekā tur strādājošo skaits. VARAM prēmijas izmaksātas 90% darbinieku.

Atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē šobrīd pēta Valsts kontrole, kas ar saviem secinājumiem nāks klajā rudenī. Tomēr Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins jau tagad atzinis, ka raidījuma izpētītais raisa jautājumus, vai faktiski prēmija jau nav kļuvusi par garantēto atlīdzības daļu jeb drošu 13.algu.

Prēmiju apmērs esot atkarīgs no vērtējuma, bet vērtēšanas principi esot ļoti atšķirīgi. Vienlaikus ministrijas bieži nemēdzot maksāt mazāk par noteikumos paredzētajiem prēmiju griestiem. Piemēram, labāk novērtēto un lielāko prēmiju saņēmēju grupā Aizsardzības ministrijā ir 3% darbinieku, kamēr Tieslietu ministrijā – veseli 78%.

Vislielākās summas darbinieku prēmijām un naudas balvām pērn novirzījusi Ārlietu ministrija – kopā 1,37 miljonus eiro. To ministrija skaidro ar paaugstināto darbinieku slodzi ģeopolitiskās situācijas dēļ. Ministrija papildus norāda uz zemām mēnešalgām, salīdzinot ar citām ministrijām.

Te vidējā mēnešalga pēc Valsts kancelejas datiem ir 2117 eiro. Arī vidējā prēmija te ir vismazākā – 1452 eiro. Vislielākās prēmijas vidēji izmaksā Finanšu ministrijā – 1745 eiro, kā arī Klimata un enerģētikas un Aizsardzības ministrijas – abās 1751 eiro.

Kā atzīmē raidījums, divarpus gadus pēc atlīdzības reformas sākuma arvien pastāv liela nevienlīdzība dažādu ministriju darbinieku atalgojumā. Reforma paredzēja celt atlīdzību un vienlaikus atteikties no daudzām piemaksām, taču prēmiju izmaksa neejot mazumā.

Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta konsultante Laila Ruškule uzskata, ka reformas īstenošanai trūkstot finansējuma. Valsts kanceleja pirms diviem gadiem lūdza valdībai 50 miljonus eiro, bet valdība iedevusi 6 miljonus eiro, ar kuriem pieticis “tikai pašu zemāko algu celšanai”.

Bez naudas balvām un prēmijām ministrijās izmaksā arī piemaksas. Ja tās iekļautu mēnešalgā, dažās ministrijās reformas mērķi par atalgojuma apmēru izdotos sasniegt un pat pārsniegt.

Ekonomikas ministrijā vidējā mēnešalga ar piemaksām ir 3209 eiro, piemēram, ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim februārī pie 6608 eiro mēnešalgas piemaksāti vēl 1982 eiro par darba grupas vadību saistībā ar “Tet” un LMT nākotni.