Šāda lēmuma tulkojums no ierēdņu valodas uz latviešu būtībā vēsta: “Nav jābūt izcilam, bet jābūt zemām prasībām!”

Kā gan citādāk, ja pērn aptuveni 600 skolēnu izkrita pie esošajām prasībām, bet ministrijas dati liecināja, ka, paceļot prasību slieksni līdz 15 %, problemātisko gadījumu skaits strauji pieaugtu līdz 2 tūkstošiem.

Tagad viss kārtībā – mūsu jauniešu sekmība un nākotne daļēji izglābta, taču jautājums ir:

vai mēs nepieredzētu vēl lielāku paradīzi, ja prasības samazinātu vēl vairāk?

Turklāt, ņemot par paraugu matemātiku, prasības varētu samazināt, piemēram, arī sporta nozarē.

Iemācies pareizi kustināt šaha figūras – lūk, tev šaha meistara tituls, apgūsti prasmi izšaut no šautenes, kļūsti par šaušanas sporta meistaru, vari noskriet dažus desmitus metru – meistara nosaukums vieglatlētikā, savukārt pāris pietupienu jau garantētu vingrošanas meistara grādu.

Dati liecina, ka Latvijas bērni ir mazkustīgi un ar lieko svaru? Šahs un mats šādiem datiem – jaunā sistēma nodrošinātu to, ka Latvija vismaz uz papīra oficiāli kļūs par sportiskāko valsti, ja ne pasaulē, tad Eiropā vai vismaz Eiropas Savienībā.

Arī attiecībā uz akadēmiskajiem priekšmetiem Latvijai ir milzīgs progresa potenciāls, lai novērstu kāda pusotra tūkstoša bērnu kvalificēšanos otrgadnieka statusam.

Varbūt mūsu digitālajā laikmetā vērts lietot tikai divas vērtības – 0 un 1, kā binārajā valodā.

Lai gan arī šādā gadījumā saglabātos risks radīt skolēniem nevajadzīgu stresu un radīt viņiem pārlieku lielu spiedienu par atzīmēm, tomēr domājams, ka izredzes saņemt vieninieku tomēr būtu lielai daļai nesekmīgo skolēnu.

Galu galā arī prasītie 10 procenti eksāmenā faktiski jau ir tas pats vieninieks desmit ballu sistēmā.

Ja mērķis ir audzināt ne tikai akadēmiski, bet arī sportiski izcilu paaudzi, tad varbūt prasību līmeņa samazināšana nav slikta ideja.

Kāds gan mums visiem būtu lepnums par to, ka būvējam izcilnieku valsti ar augstiem sasniegumiem.

Un tas nekas, ka rezultātus sasniedzam ar zemām prasībām. Tās vienkārši kļūs par Latvijas “Nokia”.