Sadarbībā ar Liepājas Reģionālo slimnīcu (LRS) un Lauku ģimenes ārstu asociāciju tā rīkoja Kurzemes uroloģijas dienu, kurā īpašu uzmanību veselības aprūpes speciālisti pievērsa prostatas vēža terapijai, kā arī urīnceļu infekciju terapijas iespējām.

LRS Kurzemes Uroloģijas centra vadītāja Dzintra Litavniece uzsvēra, ka Liepājas slimnīcā vienmēr bijusi Uroloģijas nodaļa.

“Palielinoties pacientu skaitam un tā kā bijām tehniski nodrošinātāki uroloģisko pakalpojumu sniegšanā nekā citas slimnīcas, mums bija profesionāla komanda. 2014. gadā izveidojām Kurzemes Uroloģijas centru,” viņa atgādināja.

Šobrīd centrā strādā trīs urologi un divi nefrologi, kā arī 18 medicīnas māsas un jaunākais medicīnas personāls.

Gadā LRS esošajā Uroloģijas centrā palīdzību sniedz vairāk nekā 1000 pacientiem, veikti vairāki simti operāciju.

“Mums ir daži jauni operāciju veidi, ko gribam ieviest. Ir tehniskais nodrošinājums, bet rokas par īsu šobrīd. Mums ir divi aktīvi operējoši urologi, es no operācijām mazliet paeju malā.

Ceram uz ārstu papildinājumu, tad jau viss notiks. Kur tiekties, ir. Medicīnā viss ļoti mainās, nekas nestāv uz vietas,” viņa sacīja “Kurzemes Vārdam”.

“Ja runājam par uroloģiju, aktualitāte noteikti ir jauno medikamentu ieviešana klīniskajā praksē, tieši prostatas audzēju ārstēšanai. Nākamais jaunums saistībā ar šo jomu –

Latvijā drīzākos gados varētu tikt ieviestas robotoperācijas,”

laikrakstam sacīja J. Plonis.

Dz. Litavniece gan norādīja, ka mūsu urologi šajā jomā noteikti izvēlētos sadarbību ar universitāšu slimnīcām, kāda jau notiek gadiem.

“Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ir komanda, kas nodarbojas ar nieres audzēju krioablācijām vai arī termoablācijām. Mazs audzējs, ko izsaldē vai izdedzina ar radiofrekvenci. Sadarbība ir jāveido starp slimnīcām, starp speciālistiem,” viņa uzsvēra.

Latvijā šobrīd, pēc Dz. Litavnieces teiktā, ir ap 70 urologu.

“Pacienti paliek ar smagākām diagnozēm, onkoloģiski ielaistāki, gados vecāki,”

viņa raksturo.

Protams, atkarībā no diagnozes – ir pacienti, kuriem ilgstoši jāatrodas stacionārā un jāvelta daudz rūpju, piemēram, kuriem ir nefroloģiskas problēmas, savukārt akūtas uroloģiskas situācijas gadījumā – likvidē akūto stāvokli, un cilvēks jau var doties mājās.

Taču būtiski ir slimības neielaist, laikus atklāt un ārstēt.

Dz. Litavniece norādīja, ka tādēļ pacientu ārstēšanā nozīmīga ir ģimenes ārstu un uroloģijas, nefroloģijas speciālistu sadarbība. Ģimenes ārstu loma nieru un urīnceļu slimību agrīnajā diagnostikā ir neatsverama.

Kā skaidro rīkotāji, tādēļ notikusi Kurzemes uroloģijas diena, lai medicīnas un veselības aprūpes profesionāļi papildinātu zināšanas, kā arī saprastu, cik nozīmīga ir profesionāla sadarbība, lai pacients būtu vesels un apmierināts.

Tas ir speciālistu komandas darbs, kā arī atsaucīgs un ieinteresēts pacients, pauda speciālisti.