Kāds nošķendējas, ka nekādu kārumu nav ielicis kabatā, ar ko pacienāt ceļā satikto rudo kuplasti, bet citi, dodoties uz parku, pat speciāli ieiet veikalā un iegādājas kādus vāverēm piemērotus našķus.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Ilze Reinika atgādina, ka šobrīd visiem savvaļas dzīvniekiem, arī vāverēm, ir sācies mazuļu laiks.

Ja nu ikdienas gaitās vai aktīvā atpūtā izdodas sastapties ar mazu, apmulsušu vāverēnu, tas nenozīmē, ka jāņem rokās un jānes mājās.

“95 procentos gadījumu cilvēku palīdzība nav vajadzīga – visbiežāk turpat netālu dzīvnieka mazuli no attāluma uzrauga un pieskata mamma.

Viņš mācās, apgūst patstāvīgu dzīvi, līdzīgi kā cilvēku bērni,” skaidro I. Reinika.

“Rokās nav jāņem, mājās nav jānes vai citur jānogādā! Ja sajutīs cilvēka tuvumu, dzīvnieks no mazuļiem novērsīsies.”

Lai pasargātu kustīgo, zinātkāro un nu jau arvien biežāk novēroto bezbailīgo savvaļas kustoni un mazuļus no tālākām sekām, tos var aplūkot un vērot tikai ar acīm un, vēlams, no attāluma.

“Tikai atsevišķos, retos gadījumos savvaļas dzīvniekiem, tostarp vāverēm, vajag palīdzību.

Tie gadījumi ir, ja tās ir kur iesprūdušas, iesprostotas un saviem spēkiem netiek ārā, vai arī savainotas – liela, pieaugusi vāvere vai mazulis,” atgādina DAP pārstāve.

Vāveres mīt vairs ne tikai mežos, kur aug skujkoki un krūmi, kuru augļi spriganos dzīvnieciņus nodrošina ar barības bāzi, bet arī parkos, dārzos, kapsētās.

Vāveres pilsētā vairs sen nav nekāds retums, un arī Liepāja nav vairs izņēmums.

Pirms daudziem gadiem aplūkojām fotogrāfijas un videomateriālus par tūristiem draudzīgajām vāverēm Londonā, bet arī Latvijas apdzīvoto vietu zonās, kur nav intensīva automašīnu satiksme, un zaļajos stūros vāveres ir ierasti iemītnieki.

“Pāris te pa kokiem danco, bet neesmu tuvāk iepazinies,”

saka rucavnieks Edgars Kupčs.

Daudziem mazuļiem, kurus vecāki ratiņos vai pie rokas ved pa Jūrmalas parku, īsteniem pilsētniekiem, vāveres ir pirmais tuvplānā redzētais savvaļas dzīvnieks dzīvē.

Nu labi, varbūt vēl var pamanīt ežus, kuri, starp citu, ir naski uz ielas kaķu barotavu apšiverēšanu un pārpildītu gružu urnu jeb nobirušo atkritumu pārbaudīšanu.

“Vienu vakaru pagājušajā vasarā nonesu lejā sētas kaķiem vistas gaļas ādiņas, a tur priekšā ezis! Viņš pēc tam arī gulēja kaķu mājā!”

laikrakstam pastāsta pensionāre Anita.

Vāveres viņa arī pamanījusi, kad dodas uz pludmali. “Biju apsēdusies Pērkones ielā. Uzmanīgi, bet tuvojās, līdz bija man blakus.”

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka Liepājā iedzīvotāji vāveres jau paspējuši ieradināt – ierīkotas dažāda izmēra un materiālu barotavas, kas iekarinātas kokos.