liepajniekiem.lv
Aiz izdrupušā asfalta, pamestām būvēm un betona krāvumiem slēpjas aizraujoša vēsture – tur uzbūvē pirmo ķeizara paviljonu, treniņlidojumos dodas hidroplāni, uz angāriem maskēšanās nolūkos uzglezno meža ainavu.
Java uz sudraba lāpstiņas
Par to, kas atšķirīgos laikos pie dažādām varām šai vietā bijis, vislabāk zina stāstīt vēstures pētnieks un Latvijas Kara muzeja Liepājas filiāles gids Juris Raķis.
Pirmā būve šai teritorijā bija paviljons, ko uzcēla, lai Krievijas cars Aleksandrs III varētu ielikt pamatakmeni Karostas būvdarbu sākumiem.
Kanāls vēl bija uz papīra, bet neliela pagaidu osta bija uzbūvēta vietā, kur šodien ir piestātne Jūras spēkiem. Tur atradās neliela kokzāģētava būvdarbu vajadzībām, pieveda kravas.
Pašreizējā ūdenslīdēju mācību centra vietā uzslēja paviljonu, līdzīgu tam, kādu vēlāk uzbūvēja Jūrmalas parkā par godu cara Nikolaja II vizītei.
Lēmums par Karostas būvdarbiem bija apstiprināts 1890. gadā. Lai ierīkotu ostu, pirmie darbi bija uzcelt Ziemeļu molu, pagarināt Dienvidu molu un uztaisīt viļņlaužus.
Milzīgo priekšostu sadalīja, lauvas tiesu atvēlot militārām vajadzībām. Dalošais mols bija uz pilsētas robežas – pretī Ziemeļu kapiem.
Būvnieku čakluma dēļ sanāca ķeizaru nedaudz piešmaukt.
Kad viņš atbrauca, Ziemeļu mols bija jau par divām trešdaļām izbūvēts, lai gan oficiāli lentīte nebija pārgriezta. Pasākumu noorganizēja tā, ka ar baržu pieveda pamatakmeni pie piestātnes.
Cars ar svītu ar sudraba lāpstiņu uzlika pa mazai pļockiņai javas un uzsita ar sudraba āmurīti, kam bija riekstkoka rokturis. Gatavo pamatakmeni aizveda un ielika Ziemeļu mola pamatos.
Koka paviljonu vēlāk izjauca un tā daļas izmantoja, būvējot cara piestātni pie Karostas kanāla.

Sākot būvēt Karostu, materiālus pieveda pa dzelzceļu, uz jūras pusi no Atmodas bulvāra bija sliedes.
Katedrāles vietā darbojās betona fabrika, kur formās lēja bluķus. Katram bija numurs. Tas bija nepieciešams, jo bluķim veidnē bija jānostāvas, tad to ņēma ārā un nolika vēl uz mēnesi gatavoties. Numuri palīdzēja noteikt, no kura gala bluķus ņemt.
Betona bluķus nogatavināja lielā laukumā, kuru joprojām var apskatīt pa labi no ceļa uz Ziemeļu molu. Tur padomju laikā bija kara būvniecības pārvaldes betona fabrika.
Kad lielie betona darbi uz zemes un jūrā bija galā, betona fabriku nojauca un ražošanu pārcēla uz lielo laukumu.
Hidroplāni uz pludiņiem
Ostas pārvaldes rajons veidojās vietā, kur stāv virsnieku pils, to sāka celt tikai 1907. gadā pēc krievu-japāņu kara. Tapa ostas komandiera māja, jūras telegrāfs.
Impērijas flote karā bija izpostīta, un militārā vadība aptvēra, ka nākotne jāsaista ar aviāciju. Lidmašīnas bija jaunums, militāriem mērķiem tās pirmo reizi izmantoja 1913. gadā Balkānu karos, un tas bija liels lēciens attīstības virzienā.
Piecdesmit kvadrātkilometrus lielā, mierīgā priekšosta bija izdevīga lidlaukam. Aviokonstruktors Grigorovičs jau būvēja lidmašīnas uz pludiņiem. Un tā Admirāļa Spādes ielas galā sāka celt jūras aviācijas staciju.
Šeit 1914. gada jūnijā izmēģināja pasaulē pirmo četrmotoru lidmašīnu “Iļja Muromietis”, kuru konstruēja Sikorskis.
Lidmašīnas pacēlās un nolaidās ūdenī.
Krastā pludiņus uzlika uz ritenīšiem, lidmašīnas iestūma angāros, uz kuru sienām jūras pusē bija uzgleznots priežu mežs, lai ienaidnieks nezina, kas te notiek.
1915. gadā Liepājā ienāca vācieši, kas jūras aviācijas bāzi izmantoja savām vajadzībām.

Jaunizveidotās Latvijas valsts armija no kazarmām pilsētas centrā pārcēlās uz Karostu. Kara flotei pielāgoja daļu kanāla – zemūdeņu divizions izvietojās tur, kur tagad ir cementa terminālis.
20. gadu sākumā mūsu bruņotie spēki apsekoja teritoriju un secināja, ka te ir brīnišķīga jūras aviācijas bāze.
Latvijas armijā bija daudz bijušo cara flotes virsnieku, un starp šiem profesionāļiem bija arī jūras aviācijas speciālists Jevlampjevs, kurš ieteica veidot jūras kara aviācijas divizionu.
Flote bija maza, tapa lēni, krasta artilērijas milzīgās pozīcijas nevarēja aptvert.
Bija vajadzīgas tuvās un tālās izlūkošanas lidmašīnas, un vislabākās, protams, ir uz ūdens nosēdināmās.
Tā tapa Latvijas jūras aviācija, kuras karavīri staigāja flotes formās, tikai uz uzplečiem nebija enkurs, bet gan propellers.
Naudas bija maz, lietotas lidmašīnas iepirka pa sērijām – četras vai sešas, bet pašu modernāko tehniku nevarēja atļauties. Šai bāzē virsnieka karjeru uzsāka Herberts Cukurs.
Lidmašīnas nokrīt Ziemeļu kapos
Jūras aviācijā notika arī trakas lietas. Kāds pilots mācību lidojumā paņēma līdzi sievu. Lidmašīnu kabīnes bija vaļējas, tāpēc dienesta biedrs, kurš pats nelidoja, aizdeva sievietei savu ādas mēteli.
Citā lidmašīnā atradās viņas mīļākais, kurš gribēja šo ekipāžu pabaidīt.
Nedaudz samisējās – lidmašīnas gaisā saskrējās un nokrita Ziemeļu kapos, gāja bojā seši cilvēki.
Kāda lidotāja sieva saņēma ziņu, ka avārijas vietā atrasts mētelis ar viņas vīra vārdu, bet laulenis vakarā mierīgi pārnāca no darba…
Jūras aviācija te pastāvēja līdz 1939. gada beigām, kad Karostas militāro bāzi izīrēja Padomju Savienībai. Vācu okupācijas laikā nekas īpašs nenotika, jo Liepāja bija aizmugures bāze.
Kad atgriezās padomju armija, tā ostu un karabāzi nebombardēja, jo pašiem vajadzēs, tēmēja tikai uz jūrā izejošajiem vācu kuģiem.
1948. gadā Karosta kļuva par pilnībā slēgtu teritoriju.
Tālās izlūkošanas jūras kara aviācija Liepājā vairs nebija vajadzīga, jo PSRS bija pavirzījusies stipri uz dienvidiem un par galveno kara kuģu un aviācijas bāzi kļuva Kaļiņingrada.
Lielākā kaujas zemūdeņu bāze gan palika Karostā.
Aviācijas angāru teritoriju plānoja izmantot tikai gadījumā, ja kaut ko vajadzēs pārcelt uz šejieni. Pa karabāzes perimetru izvietoja zenītraķešu divizionus, lai sargātu PSRS robežu. Karostā tāds bija Ziemeļu fortos.
Tuvāka rādiusa zenītraķešu pozīcijas izvietoja arī taisnās ielas galā, kas ved gar jūru, un tās sargāja vecajos angāros izvietots divizions.
Kalniņš pie Ziemeļu mola ceļa, kur ziemā bērni vizinās ar ragaviņām, ir viena no šīm raķešu pozīcijām.

Lielo betonēto laukumu Katedrāles ielas galā izveidoja gadījumam, ja nu sākas karadarbība. Lielie desanta kuģi varēja pienākt ļoti tuvu krastam, atvērt priekšgalu, un no betonētā laukuma pa taisno tajos varēja iebraukt tanki un cita tehnika.
Laukums tāpēc ir slīps, lai var uzkraut desanta kuģus. Tas bija domāts arī kā rezerves laukums flotes helikopteriem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.