Pīļu ielu noasfaltēs, izbūvēs ietvi, lietus ūdens kanalizāciju un citas apakšzemes komunikācijas. Kopējās izmaksas ir 564 433,04 eiro.

Būvdarbu iepirkumā uzvarēja SIA “A-Land”, pārbūve bija plānota jau pagājušajā gadā, tomēr pārcēlās uz šo gadu, jo bija jāaizņemas nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Šie darbi ir pirmā kārta lielākā projektā – “Pīļu ielas, Amatas un Ezera ielu posmu pārbūve Liepājā”.

Turpat netālu, Ālandes ielas posmā no Jaunās līdz Dārzu ielai SIA “CTB” pirmdien plāno jau ieklāt asfalta virskārtu.

Savukārt Zaļajā birzī, Ploču ielā, būvdarbi ir pabeigti un notiek dokumentu sagatavošana nodošanai ekspluatācijā.

Arī šeit strādāja “CTB”, ap 400 m garā posmā no Sūkņu līdz Grīzupes ielai izbūvēts asfalta segums un nobrauktuves uz īpašumiem.

Amatas un Ezera ielas pārbūve ir sarežģītāka, jo teritorija pie Liepājas ezera jāpasargā no applūšanas. Šo projektu paredzēts īstenot ar Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas finansiālu atbalstu.

Liepājas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību pretplūdu pasākumu īstenošanai Amatas ielā.

Šeit jāuzceļ dambis vairākos posmos apmēram 12–13 m platumā ar ielas infrastruktūru – asfaltētu brauktuvi, gājēju un velosipēdu ceļu.

Iepirkuma nosacījumi pieprasa pieredzi vismaz viena aizsargdambja projektēšanā 300 m garumā.

Līdz noteiktā termiņa beigām netika saņemts neviens piedāvājums, un pasūtītājs nolēmis izbeigt iepirkuma procedūru.

Pīļu, Ālandes un Amatas ielas pārbūve Grants ielu programmā bija iezīmēta 2023. gadā. Šogad jau būtu jāasfaltē Ozolu, Strautu, Riņķu un Durbes iela.

Pašlaik projektēšanas stadijā ir Jāņa Asara ielas pārbūve divos posmos – no Ventspils līdz Ābeļu ielai un no Krūmu līdz Meža ielai, arī Skuju iela no Krūmu līdz Meža ielai un Arnolda iela posmā no K. Valdemāra līdz Alejas ielai.

Šīs ielas saskaņā ar programmu bija jābūvē jau pērn.

Būvprojekti ir gatavi, un veikti būvniecības iepirkumi Pulkveža Brieža un Tvaiku ielas asfaltēšanai, taču nav finansējuma.

Liepājnieki vaicā portālam – kāpēc reālie darbi ievērojami atpaliek no Grants ielu programmā ierakstītā?

Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš saka: “Atbilde ir vienkārša – finanses.”

Pašvaldības iespējas ņemt kredītus ierobežo Ministru kabineta noteikumi.

“Nav tā, ka mēs varam paņemt tik, cik gribam, un ieguldīt grants ielās. Ņemam, cik vien ir iespējams, un darām, cik vien ir iespējams.

Lai finansētu no pilsētas budžeta, ir kaut kam jāatņem. Kam tad – sportam, kultūrai, izglītībai?” viņš pauž.

Grants ielu asfaltēšanu ES fondi nefinansē. 

“Dzīvojot K. Ukstiņa ielas grantētajā daļā, situācija ir ļoti bēdīga, jo it kā atrodamies tuvu centram,” portālam raksta Evita.

“Putekļi ir ļoti lieli, arī pēc noklāšanas ar pretputēšanas līdzekli, jo grants segums ir tik nolietojies, ka pa virsu veidojas balta miltu kārta, kas put ļoti.”

Viņa lūdz pašvaldību izskatīt iespēju veikt dubulto virsmas apstrādi, kā ar grants ielām izdarīts Kuldīgā, jo tad iela vairs nav ne jāgreiderē, ne jāapstrādā pret putēšanu.

“Izmaksu ziņā tas ir pilnīgi tas pats,” skaidro D. Jēriņš. Dārdzību rada apakšzemes darbi, inženierkomunikāciju pārbūve, kas jāveic tādā pašā apjomā, kā pie ielas rekonstrukcijas.

“Jānes ugunsdzēsības hidranti uz ielas malu, jo pie virsmas apstrādes aku vāki paliek apakšā. Pēc tam remontēt nevar, akas jākaļ augšā.

Seguma izmaksas nav dārgākā daļa ielas izbūvē,”

viņš norāda.

Risinājums esot piemērots lauku ceļiem, kur apakšā nav inženierkomunikāciju.

Īstermiņā virsmas apstrāde kādus 30 procentus lētāka, bet rezultāts neturēsies ilgāk par pieciem līdz desmit gadiem, kamēr asfalts kalpo 20–25 gadus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.