Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 18.maijā, Tšaskovskis, ko izvirzījusi premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO), izcīnīja 31,4% balsu, bet opozīcijā esošās nacionālkonservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) kandidāts vēsturnieks Navrockis saņēma 29,5% balsu.

Sabiedriskās domas aptaujas prognozē spraigu cīņu otrajā kārtā. Saskaņā ar pēdējām aptaujām Tšaskovskis varētu izcīnīt 50,6% balsu, bet Navrockis 49,4%, taču atšķirība starp abiem kandidātiem ir tik neliela, ka iekļaujas statistiskās kļūdas robežās.

Tšaskovska uzvara būtu liels stimuls valdībai, jo atvieglotu likumu pieņemšanu.

Savukārt prezidenta amatā atrodoties opozīcijas kandidātam, valdībai jārēķinās, ka prezidents var uzlikt veto jebkuram likumam.

Eksperti pat pieļauj, ka Navrocka uzvara varētu novest pie pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju pašreizējais valsts prezidents Andžejs Duda nevar kandidēt uz trešo termiņu prezidenta amatā.

Dudas otrais un pēdējais piecu gadu termiņš prezidenta amatā beigsies augustā. Šajās prezidenta vēlēšanās viņš paudis atbalstu Navrockim.

Tšaskovska uzvara varētu nozīmēt lielas pārmaiņas, piemēram, civilās partnerības attiecināšanu uz viendzimuma pāriem un stingrā aborta likuma atvieglošanu.

Savukārt Navrocka uzvara var mazināt Polijas stingro atbalstu Ukrainai. Navrockis iestājas pret Ukrainas pievienošanos NATO un aicinājis samazināt pabalstus ukraiņu bēgļiem.

Ņemot vērā abu kandidātu līdzvērtīgos panākumus aptaujās, vēlēšanu iznākums, iespējams, būs skaidrs tikai pirmdien.

“Es būtu piesardzīga ar šampānieša atkorķēšanu svētdienas vakarā,” norādīja politoloģe Anna Materska-Sosnovska.

Paredzams, ka vēlēšanu otrās kārtas rezultāts būs atkarīgs no tā, vai Tšaskovskis spēs mobilizēt pietiekami daudz atbalstītāju, lai tie ierastos balsot, un vai galēji labējie vēlētāji atdos savas balsis par Navrocki.

Vēlēšanu pirmajā kārtā galēji labējiem kandidātiem veicās labāk, nekā tika gaidīts, viņiem iegūstot vairāk nekā 21% balsu.

Materska-Sosnovska nodēvēja šīs vēlēšanas par īstu civilizāciju sadursmi, norādot uz lielajām atšķirībām abu kandidātu politiskajos uzskatos.