Pirms tikšanās ar partiju līderiem un prezidentu Peteru Pellegrini, lai apspriestu priekšlikumus par aizsardzības izdevumu palielināšanu atbilstoši NATO prasībām, Fico apsūdzēja Rietumus “kara kurināšanā” un apgalvoja, ka atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju ļaujot iedzīvoties ieroču ražotājiem.

“Neitralitāte Slovākijai ļoti nāktu par labu,” izteicās prokrieviski noskaņotais kreiso populistu līderis. “Diemžēl šādi lēmumi nav manā varā.”

Vēlāk viņš izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka NATO pieprasītie izdevumi aizsardzībai sasniegtu septiņus miljardus eiro jeb gandrīz piektdaļu no Slovākijas budžeta, kas esot “pilnīgs absurds”.

Fico piebildis, ka Slovākijai esot vienkārša izvēle, vai nu pildīt alianses prasības, vai arī izstāties no NATO.

Tomēr Fico pilnvarās nav lemt par izstāšanos no NATO.

To var ierosināt vienīgi referenduma ceļā, un tam nepieciešams parlamenta lēmums, taču premjera izteikumi jau izsaukuši iebildumus no visplašākā politiskā spektra pārstāvjiem.

Kārtējais NATO samits paredzēts 24. un 25. maijā Nīderlandē, un tajā plānots panākt vienošanos par dalībvalstu minimālo aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vēl 1,5% no IKP atvēlot aizsardzībai nepieciešamajai infrastruktūrai.

Slovākija, kas NATO pievienojās 2004. gadā, šobrīd aizsardzībai tērē 2% no IKP.

Pellegrini un vairums slovāku politiķu, kas pārstāv gan valdošo koalīciju, gan opozīciju, noraidījuši Fico iedeju par neitralitāti.

Prezidents uzsvēris, ka Slovākija aizsardzības tēriņu jautājumā samitā saglabās vienotību ar sabiedrotajiem.

Arī jautājumā par Krievijas agresiju pret Ukrainu Fico uzskati krasi atšķiras no citu Eiropas valstu līderu nostājas.

Viņš iebilst pret jebkādu militāro atbalstu Kijivai, kritizē Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un sola bloķēt Ukrainas uzņemšanu NATO.

Atšķirībā no daudziem Rierumu līderiem, viņš kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nav apmeklējis Kijivu.

Tajā pašā laikā Fico viņš vairākkārt apmeklējis Maskavu un ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Viņa prokrieviskā nostāja izsaukusi skaļus protestus slovāku sabiedrībā.