Viņi ir ne tikai no Liepājas un Dienvidkurzemes, bet arī citiem Kurzemes novadiem un braukuši vēl tālāk. Piemēram, kūpinātas zivis atvestas no Rīgas jūras līča piekrastes.

Dažviet pie kūpinājumiem ir rinda, lai gan arī pie siera ražotāju galdiem nepārtraukti ir kāds pircējs. Lielākoties arī ko nopērk.

Dažam tirdziņa apmeklētājam vien dažas minūtes pēc pulksten 10 bija pilns iepirkumu maisiņš.

“Vairs jau neko nepirkšu,” smēja liepājnieks Imants, tikko iegādājies Grobiņā cepto “Ozola maizi”. Viņa pirkumos vēl ir kūpinājumi un aitas siers, kā arī “Bārtas alus”.

Uz portāla jautājumu, vai viss Jāņu galdam, vīrietis atbild: “Ne jau tikai vienai dienai.”

Siera šķirnes – daženadāžas. No Rucavas atvestais svaigpiena “Jauru ritulis” – septiņi veidi ar dažādām piedevām un gan sāļš, gan salds.

Saimniece Laila Zuļģe pastāsta, ka sāļo var grilēt, tas neizkūst, bet apcepas ar kārdinošu garoziņu, var ēst šašlika vietā. Savukārt ar saldo var aizstāt desertu.

Kazdandzniece Daiga Sermole piedāvā četras siera šķirnes, un vēlāk būšot vairāk. “Jūs esat bijušais uzņēmums “Elpa”,” viņai jautā. “Jā,” skan atbilde.

Pie “Ozola maizes” pircēji mazliet izbrīnīti – kas tā par skābmaizi! Brūns kukulītis tāpat kā pārējās trīs šķirnes. Vēl uzņēmums atvedis zaķaušus, biezpiena bumbiņas un citu pircēju iecienītu produkciju.

Tirgo arī saldumus, plātsmaizi, sklandraušus un pīrāgus, sukādes, sulu, medu. Kā dekorācija pārtikas stendu daļā ir medalus un kvasa muca.

Rosība tirdziņā ir jau no atvēršanas brīža un, stundām ritot, pieņemas spēkā.