Skvorcovam tika inkriminēta neklasificētas informācijas nosūtīšana kādam amerikāņu žurnālistam par padomju bunkuriem.

Skvorcovs savu vainu neatzina, taču prokuratūra pieprasīja viņam 18 gadu cietumsodu.

Skvorcovs specializējies rūpniecības objektu fotografēšanā.

Kā norāda neatkarīgais tīmekļa izdevums “Mediazona”, viņš bija iecienījis pastaigas pa jumtiem jeb tā dēvēto rūfingu un nodibinājis industriālās mūzikas grupu “Jagath”, kas uzstājās šahtās, pamestos būvlaukumos un rūpnīcu cehos.

2022. gadā viņš sniedza interviju vācu izdevumam “Sonic Seducer”, kurā iestājās pret karu Ukrainā.

2023. gada novembra beigās viņš tika aizturēts.

Pēc tam kļuva zināms, ka Skvorcovs apsūdzēts “valsts nodevībā” un ievietots aizturēšanas izolatorā.

Intervijā cilvēktiesību aizstāvju organizācijai “Pervij otdel” (Pirmā daļa) Skvorcovs pastāstījis, ka no brīvajā tirdzniecībā pieejamās grāmatas “Padomju “slepenie bunkuri”: īpašā pilsētu fortifikācija no 1930. līdz 1960. gadiem” autora Dmitrija Jurkova iegādājies grāmatu papildinošus materiālus – atslepenotu arhīva dokumentu fotogrāfijas – un nosūtījis tos kādam savam paziņam žurnālistam ASV, jo “vēlējies ar tiem iepazīstināt sabiedrību”.

Skvorcovs uzstāj, ka drošības dienesti, viņu vajājot, vēlas noslēpt savu nespēju, pasludinot publiski pieejamos datus par slepeniem.

Viņa atbalsta grupa raksta, ka spriedums tiks pārsūdzēts, un aktīvisti arī centīsies panākt Skvorcova iekļaušanu ieslodzīto apmaiņas sarakstos.