No šā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam iesniegti 65 495 pieteikumi jeb par 43% mazāk nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā, liecina Eiropas Komisijas (EK) iekšējais ziņojums, kas nonācis laikraksta rīcībā.

Vācija pirmo reizi daudzu gadu laikā vairs nav līdere patvēruma pieteikumu skaita ziņā. To apsteigusi Spānija, kur 2025.gada pirmajos sešos mēnešos patvērumu lūguši 76 020 cilvēki, un Francija ar 75 428 patvēruma meklētājiem.

Vācijai seko Itālija, Grieķija un Beļģija, kur patvērumu pieprasījuši attiecīgi 62 534, 27 718 un 17 285 ārvalstnieki.

Savukārt sarakstu noslēdz Lietuva ar 152 patvēruma pieteikumiem, Slovākija – ar 84 pieteikumiem un Ungārija – ar 47 pieteikumiem.

Kopumā 2025.gada pirmajā pusgadā ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Šveicē patvērumu pieprasījuši 388 299 ārvalstnieki. Tas ir par 23% mazāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Lielākā daļa pieteikumu iesniedzēju ir no Venecuēlas (48 413), Afganistānas (41 127) un Sīrijas (23 307).

Vairums venecuēliešu devušies uz Spāniju, savukārt afgāņi un sīrieši joprojām devuši priekšroku Vācijai.

Saskaņā ar ES Patvēruma pārvaldes (EUAA) datiem Vācijā vairāk nekā puse patvēruma pieprasītāju ir no trim valstīm – Afganistānas (22%), Sīrijas (20%) un Turcijas (11%). Piektajā vietā ir patvēruma meklētāji no Krievijas, kuru īpatsvars ir 3,1 procents.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un migrācijas eksperte Lēna Diponta uzskata, ka galvenais patvēruma pieteikumu skaita samazināšanās iemesls ir sadarbības līgumu noslēgšana ar Ziemeļāfrikas valstīm, caur kurām iepriekš ieradās ievērojama daļa nelegālo imigrantu.

Viņa arī norāda uz ES robežapsardzes aģentūras “Frontex” pastiprināto sadarbību ar trešajām valstīm.

Tikmēr ES ir arvien vairāk nobažījusies par jaunu nelegālās imigrācijas pieaugumu caur Lībiju, atsaucoties uz informētiem avotiem raksta “Welt am Sonntag”.

Problēma īpaši aktuāla ir Grieķijai piederošajā Krētas salā. Saskaņā ar konfidenciālo ES ziņojumu šā gada 1.jūnijā Lībijā uzturējās aptuveni 91 000 nelegālo imigrantu, kas ir par 61% vairāk nekā 2024.gada 1.janvārī.

Ievērojama daļa no tiem ir Sudānas un Dienvidsudānas pilsoņi, kas cenšas nokļūt Eiropā.

ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners kopā ar vairāku Vidusjūras reģiona ES valstu pārstāvjiem 8.jūlijā dosies uz Lībiju, lai mēģinātu risināt šo problēmu.