Paaudzes mainās, grafiti paliek
Grafiti esot cīņa ar vējdzirnavām, un to saka grāmatas “Grafiti kultūra. Pirmā burtnīca” autors Voldemārs Šķēle, kad bija iegriezies redakcijā, lai parādītu savu lolojumu un kārtotu ar grāmatu saistītās pārdošanas lietas.
Ints Grasis
"Kurzemes Vārds"
Voldemārs, sasniedzot pensijas gadus, radījis unikālu izdevumu, kas piedāvā svaigu skatījumu uz pilsētvides mākslu un izdots izdevniecībā LAVA.
Grāmata ir balstīta uz 18 gadu laikā vāktu grafiti piemēru kolekciju no Latvijas un ārvalstīm.
Autors analizē sabiedrības, pašvaldību un institūciju attieksmi pret grafiti, kā arī piedāvā terminoloģijas izvērtējumu un latviskojuma mēģinājumus – tēmas, kas līdz šim reti nonākušas publiskā apritē, grāmatu raksturo izdevniecībā.
V. Šķēle ir rīdzinieks, taču interesanti, ka tieši rakstītā vārda un fotogrāfiju satura par Liepāju grāmatā ir daudz – aptuveni ceturtā, varbūt piektā daļa.
“Tāpēc, ka dažādos ceļos un veidos esmu bijis ar Liepāju saistīts. Aptuveni pirms 15 gadiem man iekrita acīs, ka Liepāja grafiti nospiedumu ziņā ne ar ko daudz neatšķīrās no Rīgas, bet
Liepājas pieeja grafiti izpausmēm bija krasi atšķirīga, varētu pat teikt, kareivīga.
Tas atainots arī grāmatā. Sāku domāt, kāpēc Rīga guļ, bet Liepāja mēģina kaut ko darīt, lai novērstu. Tad es sapratu vienu lietu, ka es visu laiku savā prātā Liepāju biju uzskatījis par lielpilsētu, bet patiesībā Liepāja ir mazāka, nekā es biju iedomājies.
Proti, ielas līmenī anonimitāte nav iespējama, jo katrs pazīst katru, līdz ar to Liepājas pilsētvide pārvēršas par tādu kā iekšējo pagalmu, kuram ir jābūt labi koptam,” “Kurzemes Vārdam” saka Voldemārs Šķēle.
“Grafiti kultūra. Pirmā burtnīca” piedāvā personisku, bet argumentētu skatījumu par grafiti kā dinamisku, bieži pārprastu laikmetīgās kultūras izpausmi.
Grāmata ir piemērota gan mākslas un kultūras interesentiem, gan lasītājiem, kuri vēlas paplašināt savu izpratni par pilsētvides estētiku un tās sociālo nozīmi.
Autors arī uzsver, ka grafiti kā laikmetīgās kultūras sastāvdaļa ir globāla rakstura parādība un tādējādi neizbēgama neatkarīgi no mūsu gribas.
“Tās raksturs uzplūdu ziņā mēdz būt viļņveidīgs, bet cīņa pret to ir salīdzināma ar cīņu pret vējdzirnavām.
Paaudzes mainās, grafiti paliek,” pārliecināts ir Voldemārs.
Ilustrācijām bagātais izdevums pieejams lielākajās grāmatu veikalu ķēdēs.
