Uz viena no saviem zemnieku saimniecības “Pīlāži” laukiem savas tehnikas, piedāvājumus un iespējas piedāvāja neskaitāmi uzņēmumi.

“Šīs jau 13 gads, kad rīkojam šādu pasākumu.

Principā tas mērķis ir uztaisīt pēc iespējas grandiozāku pasākumu. Katru gadu mācos ko jaunu, meklēju jaunas iespējas un piedāvājumus.

Gribēju uz 50 hektāriem zemes salikt visu, ko lauksaimniekiem varētu vajadzēt,” par savām Lauku dienām pastāsta Aigars Putra.

Tādas dienas atzīmē visur Latvija.

Pasākumi mēdz būt stipri līdzīgi, taču A. Putra mēģina kaut ko pamainīt, katru gadu piedāvāt kaut ko jaunu, jo cilvēkiem vienmēr redzot vienu un to pašu, tas sāk apnikt.

Pats pasākuma organizēšanas darbus pilnībā uzņēmies vien pēdējos divus gadus.

Pirms tam ar palīgiem vairāk iesaistīts bija viņa tēvs, “Pīlādžu” pirmais saimnieks Ēriks Putra, kuram pirms nu jau daudziem gadiem nāca negaidīts piedāvājums uzņemties šīs dienas saorganizēt Kurzemes pusē.

“Pirmo reizi uztaisījām uz sanāca labi, tāpēc turpinājām. Esam tepat pie Rīgas šosejas, tauta redz, brauc,”

stāsta Ē. Putra.

“Te daudzi satiekas, lauksaimnieki var satikties ar jomas kolēģiem, parunāt. Man šāds pasākums vairāk ir kā atpūta ar savējiem.

Protams, derīgi arī tas, ka atbrauc dažādas firmas, visu ko pastāsta. Šoreiz ir arī agronomi, kas stāsta par rapsi. Tas ir vērtīgi, jo iegūstam arī kaut kādas zināšanas.”

Viņš atzīst, ka iepriekšējie divi gadi saimniecībā bijuši slikti. Bet līdzīgi bijis arī citiem lauksaimniekiem.

“Nu izskatās, ka šis gads mūsu pusē jau būs labāks. Izskatās, ka Latgalei varētu klāties švakāk.

Mums šogad viss ir izaudzis tīri labi. Ja vēl būs kaut cik normāls tirgus un visu varēs laicīgi un veiksmīgi novākt, būs labi.

Daudz kas atkarīgs arī no cenām, jo patreiz tās ir sliktas. Par 200 eiro pārdot tonnu pārtikas labību diemžēl ir zem pašizmaksas.”

Pasākumu rīko ar domu piesaistīt un tieši vietējos zemniekus no Kurzemes, taču parasti ierodas arī kāds no tālākas vietas.

“Es šeit esmu pirmo reizi.

Atbraucām apskatīties kombaiņus, taču šoreiz nesanāca, jo bijis lietus. Bet vēl viens mērķis, kāpēc šoreiz braucam, bija apskatīties rapšu lauku.

Tas man ir jaunums. Man piedāvāja iegādāties sēklas, bet gribēju redzēt, salīdzināt, kā viss izskatās dzīvē. Izskatās labi!” atzīst zemnieku saimniecības “Druvas” saimnieks Vidmants Krapauskis no Auces.

Ieradies bija arī viens no lielākajiem Latgales zemniekiem, zemnieku saimniecības “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņu līdz Durbei atvilinājis pats rīkotājs A. Putra. Abi ir labi draugi.

“Braucam arī uz citām vietām uz Lauku dienām. Bet man galvenais ir vienkārši atpūsties. Citreiz jau sanāk arī kaut ko noskatīties darbam.

Lauksaimniekam tā tehnika arī naktīs sapņos rādās,”

viņš pajoko.

Savu gadu lauksaimniecībā viņš komentē ar humoru: “Paliekam vecāki! Ir lielāka pieredze, tāpēc tagad esam mierīgāki, lai arī būtu lietus vai saule. Priecājamies, ka esam dzīvi!”

Ieplānotās kombaiņu cīņas šogad izpaliek, norāda A. Putra.

“Vakar vakarā viss lauks salija,” viņš skaidro.

Tomēr no pulksten 16.15 līdz pulksten 18 plānotas citu tehnoloģiju demonstrējumi.

Savukārt vakarā, pulksten 20.30 Durbes stadionā visi tiksies zaļumballē uz kuru aicināti visi interesenti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.