Krastiņam 2010.gada 13.oktobrī tika piešķirta Atzinības krusta ceturtās šķiras ordenis.

Lēmums par ordeņa atņemšanu pieņemts, pamatojoties uz likuma pantu, kas nosaka, ka ordeni var atņemt, ja persona ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu.

Paziņojumā Ordeņu kapitula lēmuma pamatojums sīkāk nav izklāstīts.

Valsts prezidenta kancelejā aģentūrai LETA norādīja, ka Ordeņu kapituls ievēro līdzšinējo praksi un principu, un kapitula sēdē pieņemtos lēmumus vai notikušās diskusijas par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu vai atņemšanu konkrētām personām nekomentē.

Krastiņš savulaik bijis tiesnesis, bet vēlāk – krimināltiesību pasniedzējs augstskolā.

2024.gadā viņš izdevis savu atmiņu grāmatu “Mana mūža līkloči”, kurā, kā atzīmēts grāmatas aprakstā, autors bijis “patiess gan attiecībā uz sevi, gan izvērtējot tā laika politiskos notikumus”.

Laikraksts “Diena” 1997.gadā rakstīja par astoņdesmito gadu sākumā Latvijas PSR Augstākās tiesas izskatītajām tā sauktajām disidentu lietām, un vienā no tām tiesnesis bijis Krastiņš.

Viņš 1983.gadā tiesājis Latvijas neatkarības kustības vadītāju Jāni Rožkalnu, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz pieciem un nometinājumu uz trim gadiem.

“Ja esi izvēlējies tiesneša darbu, tad jāskata lietas, kas tiesai piekritīgas. Izvēloties amatu, neviens tiesnesis nerēķinājās ar to, ka viņam būs jāskata politiskās lietas,” tolaik situāciju raksturojis Krastiņš, “kurš tiesnesis tobrīd bija brīvs, tam arī konkrēto lietu iedeva. Nevienam jau nepatika šīs lietas skatīt, jo tie bija panti, kādiem nevajadzētu būt Kriminālkodeksā un pēc kuriem sodu nevajadzētu piemērot. Tolaik padomju vara nebija tik vārga, ka tās pamatus varētu graut atsevišķi ekscesi.”

Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka iesniegums atņemt Krastiņam ordeni iesniegts 2024.gada nogalē.

Iesniegumā ticis klāstīts, ka Krastiņš “kā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis piespriedis nāves sodu pieciem cilvēkiem politiski angažētā, Kremļa pasūtītā krimināllietā” un aizmuguriski iztiesājis režīma pretinieka Pētera Lazdas VDK safabricētu lietu un nosūtījis viņu uz Krievijas psihiatrijas specnometnēm.