Kāpēc Liepājā veido šādus apstādījumus, portāls interesējās Liepājas Komunālajā pārvaldē.

“Liepāja nav unikāla šādu apstādījumu ierīkošanā, šobrīd tādus ierīko visā Eiropā,” atbild dārzniece un darbu vadītāja Alda Damberga.

“Modē ir dabiskums, nevis perfekti kopti apstādījumi.

Tādi, pirmkārt, vairo bioloģisko daudzveidību, otrkārt, šāda tipa apstādījumi ir ekonomiskāki gan izmaksu ziņā, gan no darba patēriņa.”

Augu atlasē ņem vērā vietas apstākļus, augsnes tipu, mitruma režīmu, izsauļojumu un citus aspektus. No svara arī, kādu ainavu vēlas panākt, – krāsaināku vai nomierinoši zaļu, pelēki sudrabainu.

Dārzkopības speciāliste paskaidro, ka pļavas var ierīkot divos veidos: “Īstās dabiskās tiek iesētas, izmantojot Latvijas laukos ievāktas savvaļas augu sēklas un iesējot tās; pusdabiskās pļavas, kādas ir Liepājā, Zirgu salā un K. Zāles laukumā, iestādītas, izmantojot stādaudzētavās izaudzētus stādus.

Atšķirībā no klasiskām puķu dobēm šādos pļavveida stādījumos augi turpmāk vairojas paši.”

Pilsētas pļavas šobrīd ir aktuālas, un daudzas pašvaldības – Cēsis, Sigulda, Rīga, Salaspils – ļoti lepojas ar to, ka ir iesaistījušās dabisko pļavu ierīkošanā pilsētā, turpina A. Damberga.

Liepājā ir iecere tās ierīkot Ziemeļu priekšpilsētā, kur realizē projektu par gaisa kvalitātes uzlabošanu. Tas šobrīd ir tikai uzsākts, tā ka notiek projektēšana.

Lai pašvaldībā izveidotu dabisko pļavu, daudz jāstrādā ar iedzīvotājiem, jāveido izpratne par dabisko.

Šobrīd gan sabiedrībā dominējot uzskats, ka pilsētas apstādījumiem ir jābūt regulāri pļautam mauriņam un perfekti noravētām dobēm.

Uzziņai

– Pilsētas pļava ir zālājs, kuru apsaimnieko ar mērķi vairot dabas daudzveidību pilsētā.

– Laikā, kad dabisko pļavu un citu dzīvotņu platības strauji samazinās, pieaug pilsētu nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā – tās kļūst par vietām, kur patverties savvaļas augiem un dzīvniekiem.

– Tipiskākie pilsētas pļavu augi: savvaļas burkāns, parastā pīpene jeb margrietiņa, dzeltenā ilzīte, zvaguļi, pļavas dzelzene, parastais pelašķis.

Avots: Latvijas Dabas fonds

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.