liepajniekiem.lv
Reizi gadā aizbraukt garākā ceļojumā ir kopīga tradīcija, un pēc galamērķu izvēles Vācijā un Čehijā brālis Mārtiņš atcerējās, ka no Liepājas taču kursē prāmis!
Vilšanās marcipānā
“Jau gadiem prāmju satiksme savieno Liepāju ar Trāvemindi Vācijā, un likās jocīgi, ka to nekad neesam izmantojuši,” saka Inese.
“Iepriekš izpētījām, ka tas vairāk ir kravas transporta, nevis kruīza prāmis, tātad šova programmas izpaliek. Bija aptuveni skaidrs, ko gaidīt un ko ne.”
Piecu cilvēku bariņam automašīnā pirmais negatīvais pārsteigums bija stundu ilgā gaidīšana rindā, lai tiktu uz prāmja, jo priekšroka ir kravas automašīnām.
Piestātnē jāierodas noteiktā laikā, bet neviens iepriekš nebrīdina, ka stunda būs jānīkst. Vienīgā izklaide ir robežsardze ar suņiem, kas staigā garām.
Ceļotāji bija pieci, bet kajīte – četrvietīga. “Vai nu viens pērk gultasvietu kajītē, kur krāc trīs svešinieki, vai arī krēsla vietu zālē. Bijām nopirkuši kajīti un krēslu. Aizgājām izpētīt, kāds šis krēsls ir.
Apsēdāmies, izmēģinājām un atzinām, ka kaut kas tik baiss sen nav redzēts.
Apsēsties uz brīdi ir okei, bet ne jau pavadīt visu nakti. Piektais numurs gulēja kajītē uz grīdas, un tā biju es. Vienojāmies, ka tiem, kas pārsvarā šoferēs, vajag normālu atpūtu. Patiesībā nebija ne vainas,” atzīst I. Ķestere.
Pēc iekārtošanās ceļotāji izgāja apgaitā pa kuģi, bet ātri vien kļuva skaidrs, ka nekā ļoti interesanta tur nav. Viens mazs veikaliņš, kur sortimentā galvenokārt ir alkoholiskie dzērieni.
Ēdināšana gan ir, bet tas, cik to izmantot, atkarīgs no maciņa biezuma. Ineses kompānija vakariņas un brokastis paņēma līdzi, bet otrā dienā aizgāja pusdienās, jo prāmis atiet vakarā un ceļā pavada vairāk nekā 20 stundas.
Naktī cilvēki iziet uz klāja, vēro debesis vai garām braucošos kuģus, vēja parkus Baltijas jūrā. Daudziem glābiņš ir bezmaksas internets vai galda spēles.
Galamērķī ir tieši tāpat – vieglās automašīnas gaida savu kārtu.
“Stāvi uz klāja, un var tikai nobrīnīties par milzīgo augstceltni, kas ostā aizsedz veco vēsturisko bāku,”
saka Inese.
Blakus Trāvemindei ir Lībeka, kuru ļoti gribējās redzēt, jo tā izslavēta ar skaistumu un marcipānu.
“Marcipānā vīlāmies, Tallinā ir labāks. Pilsēta ar seno arhitektūru un savu gaisotni gan ir fantastiska, pievilcīgi ir mākslinieciskie nostūrīši, ko tā vien gribas nesteidzīgi pabaudīt,” stāsta I. Ķestere.
Naktsmājas pilī
Tālāk ceļš veda uz Drēzdeni. Gabals liels, un, lai viss, ko redz, nebūtu vien autobānis, vienu nakti ģimene palika mazā pilsētiņā, kur īsti nekā apskatāma nebija, toties naktsmājas lētas. Pa ceļam iegriezās vairākās pilīs.
Drēzdene pēc krāsainās Lībekas šķita melna, nokvēpusi un drūma, turklāt lija lietus. Toties tur varēja izstaigāt Cvingeru, slaveno mākslas muzeju.
“Tur varēja pazust un baudīt. Vien skolas laikā grāmatās redzēti attēli, tagad nostāties pie gleznām dzīvē un ieraudzīt oriģinālā – kolosāli!”
priecājas Inese.
Netālu no Drēzdenes ir Saksijas Šveice, kas bija galvenais galamērķis. Tas ir kalnains, ainavisks apgabals ar smilšakmens atsegumiem – Basteja klintīm.
Basteja tilts ir no tiem objektiem, ko ieteicams apskatīt agri no rīta vai vēlu vakarā, jo pa dienu to grib redzēt visi.
“Uz dažiem skaistākajiem fotopunktiem cilvēki stāv rindā. Tur var izkāpelēties augšā un lejā, ir patiešām skaisti.
Stāvi virs koku galotnēm, zem tevis ir bezdibenis, no kura ceļas migliņa. Esi tikai tu un mežonīga daba,”
saka ceļotāja.
Pāri robežai Čehijas pusē ir Bohēmijas Šveice. Arī tur ir klinšaini skati un dabas veidojums – Eiropā lielākā klinšu arka.
Prāga Inesei bija palikusi atmiņā mazliet citāda, bet tagad šķitusi ļoti komercializēta. Pat lai pastaigātos pa kādreizējo zeltkaļu ieliņu, jāpērk biļete. Protams, ceļojumā jau nauda plūst.
“Vienu vakaru nolēmām ieekonomēt un vakariņas paēst namiņā – uzvārīt vecos labos roltonus. Braucam un skatāmies, ka ciematā ir melna tumsa, vienīgā gaisma nāk no kapsētas, kur spīd svecītes. Diezgan neomulīgi.
Bija pazudusi elektrība, un uzvārīt neviens neko nevarēja. Vakariņās bija maize,”
viņa smejas.
Nacionālie ēdieni ceļotājiem nebija fokusā, galvenais bija redzēt un piedzīvot.
Atceļā naktsmājas bija Čohas pilī Polijā pie Čehijas robežas. Kad viesnīca jau bija rezervēta, atnāca brīdinājums, ka tajā laikā pilī notiek Harija Potera nometne.
Tā ir ļoti populāra, ierodas simtiem bērnu no visas valsts. Notiek burvju skola, bērni ir sadalīti pa torņiem, un katrs aizstāv sava torņa godu un apgūst maģijas zināšanas.
Ceļotāji cerējuši noskatīties burvju turnīru, bet vienīgais, ko redzēja, bija melnos apmetņos tīti bērni, kuri traucās brokastīs.
Viduslaiku pili atjaunoja cigāru rūpnieks Ernsts Gutšovs. Viņam bijusi mākslas darbu kolekcija, tāpēc pili atjaunojis, izveidojot neskaitāmas slēptuves, kur dārgumus paglabāt. Uzieti esot tikai daži darbi, tāpēc tūristiem tiek uzturēta intriga.
Ja tur nakšņo, ir lieliska iespēja izstaigāt pili bez tūristu pūļiem klusumā un mierā.
Atbraukuši vēlu, viņi tomēr devās nakts ekskursijā un pat atrada vienu no slepenajām ejām, kas iekļauta pils tūrē. Tā sākas bibliotēkā aiz grāmatu plauktiem.
Mājupceļš bija nesteidzīgs, Lietuvā iegriežoties Druskininkos un Birštonā.
“Man visu laiku bija jādomā, kāpēc tur ir kūrorts, bet mums nav? Viņiem nav jūras, ir upe un minerālūdens avoti, bet viņi no tā visa ir izspieduši maksimumu. Atjaunota peldu iestāde ar modernu piebūvi, strūklaka, bez maksas pieejami visi avoti.
Skaidrs, ka tūrists ne tikai pagaršos ūdeni, viņš nopirks saldējumu, aizies uz kādu procedūru, pavizināsies ar kuģīti. Tur ir viss, lai bezrūpīgi atpūstos un justos kā kūrorta viesis,” spriež Inese.
Noderīgi
– Ceļojums ar prāmi dod citu pieredzi, taču nav finansiāli izdevīgāks par braucienu ar auto cauri Polijai. Pat ar akcijā pirktām biļetēm par mašīnu un kajīti sanāca virs 500 eiro.
– Vislētākā degviela bija Polijā, Vācijā un Čehijā cenas augstākas.
– Čehijā ir maksas ceļi un jāpērk vinjete.
– Vācieši ir kāri pelnīt ar tualetēm – visur jāmaksā viens eiro.
– Čehijā savukārt iekasē naudu autostāvvietās, pat dziļos laukos ir jāsamaksā, un citu stāvlaukumu nav.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
