Kamēr renovēto namu iemītnieki priecājas par paveikto un bauda renovācijas rezultātus – ne tikai ir apmierināti par samazinātajiem siltumenerģijas tarifiem, bet jūsmo arī par ēkas vizuālo izskatu –, daudzu pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tikai soli pa solītim iet nama sakārtošanas ceļu. Un tas nav rozēm kaisīts.

Atslēga – iedzīvotājos pašos 

Dzintara ielas 91. nams izceļas uz apkārtējo ēku fona – 1974. gadā celtā piecstāvu ēka, kurā ir 52 dzīvokļi, pēc renovācijas ieguvusi pavisam citu seju.

Ēka tika renovēta 2011. gadā – renovāciju uzsāka martā, bet jau rudenī pabeidza. Ceļš uz renovāciju šajā ēkā bijis gluds, jo paši iedzīvotāji to vēlējušies, stāsta biedrības “Dzintaru 91” valdes priekšsēdētāja Dzintra Kapellere.

Ēkai veikta pilna renovācija – nosiltināta fasāde, pagrabs un bēniņi, nomainīti logi un ārdurvis, kā arī pārbūvēta apkures sistēma. Tā saglabāta vertikālā, tikai pārveidota uz divcauruļu. Dz. Kapellere skaidro: “Saglabāt vertikālo apkures sistēmu iedzīvotāji izvēlējās vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, tā ir lētāka, otrkārt, nav nepieciešams graut sienas un pa dzīvokļu perimetru neiet apkures caurules. Pie katra radiatora ir skaitītājs. Lielāko ietaupījumu dod tas, ka katrā mājoklī var regulēt temperatūru.” Sakārtota arī telpa pagrabstāvā, kur atrodas siltummezgls – tā norobežota no pārējā pagrabstāva. Un siltummezgls noregulēts tā, lai, ņemot vērā āra gaisa temperatūru, ēkā tiktu nodrošināti 20 grādu. Renovācijas laikā arī ierīkotas jaunas pastkastītes ēkas koplietošanas telpā, kā arī ārdurvis aprīkotas ar čipatslēgām.

Ja pirms ēkas renovācijas iedzīvotāji par apkuri maksājuši 1,09 līdz 1,50 latu par kvadrātmetru, tad nu rēķini samazinājušies aptuveni trīs reizes. Spalgākajos ziemas mēnešos lielākā maksa par kvadrātmetru bijusi 52 santīmi, taču ir arī mājokļi, kuru iemītnieki par vienu kvadrātmetru maksā 32 līdz 36 santīmus. “Piemēram, pērnā gada decembrī un šā gada janvārī, kas bija aukstākie mēneši, par vienu kvadrātmetru bija jāmaksā ap 50 santīmiem, bet februārī – vidēji 36 santīmi. Iedzīvotāji ir apmierināti,” stāsta Dz. Kapellere.

Lai varētu renovēt ēku, mājas iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu paaugstināt apsaimniekošanas maksu no 35 līdz 50 santīmiem par kvadrātmetru. Uz 15 gadiem paņemts kredīts 141 tūkstoša latu apmērā. Tieši tāda summa iztērēta, lai veiktu pilnu ēkas renovāciju.

“Bet noteikti bija tā vērts,” secina Dz. Kapellere. “Pirmkārt, ir daudz mazāki apkures rēķini. Otrkārt, sakārtota karstā ūdens cirkulācijas sistēma, kas ļauj samazināt maksu par ūdens zudumiem.” Turklāt 85 tūkstoši latu no renovācijā iztērētajiem līdzekļiem jau atgūti kā Eiropas līdzfinansējums. “Tā kā šajā namā dzīvo ievērojams skaits maznodrošināto, līdzfinansējums tika piešķirts 60 procentu apmērā,” skaidro Dz. Kapellere.

Viņa neslēpj, ka dažiem dzīvokļiem joprojām ir parādi par komunālajiem maksājumiem, taču kopumā biedrība norēķināties spējot. “Ar parādniekiem cīnāmies, piemēram, sūdzot tos tiesā,” atzīst biedrības valdes priekšsēdētāja un piebilst, ka lielākā daļa parādnieku tomēr ir ļaunprātīgie nemaksātāji.

To, ka ieguvumi pēc nama renovācijas ir ievērojami, atzīst arī Dzintara ielas 91. nama iemītnieks Rūdols Embutnieks: “Pirmkārt, lai ēkas gala sekcijās mītošo dzīvokļos būtu silti, pirms renovācijas vidējos dzīvokļos turēja vaļā logus. Pēc apkures sistēmas pārveides situācija izlīdzinājusies. Piemēram, man, dzīvojot divistabu dzīvoklī, kura platība ir 46 kvadrātmetri, pirms renovācijas par apkuri bija jāmaksā ap 50 latiem mēnesī. Tagad maksāju aptuveni 26 – 27 latus mēnesī. Tieši tur arī rodas ekonomiskais efekts – apsaimniekošanas maksa ir pacelta, bet ir ekonomija uz siltumenerģiju. Lai mājoklī būtu virs 20 grādiem, pat visaukstākajos ziemas mēnešos nav jāmaksā vairāk nekā 50 santīmu par kvadrātmetru. Otrkārt, ieguvums ir tas, ka izveidota elektroniska ūdens skaitītāju rādījumu uzņemšanas kārtība. Kaut arī iedzīvotāji mūsu mājā ir apzinīgi, reizēm kādam aizmirsās laikus nodot ūdens skaitītāju rādījumus, tādēļ radās starpība, un par šo starpību no dzīvokļa nācās maksāt pat sešus latus mēnesī. Nu tādas problēmas vairs nav. Un, treškārt, ir uzlabojies ēkas izskats.”

Nama iedzīvotāji lepojas, ka pērn māja saņēmusi starptautisku pateicību kā viena no siltumenerģijas jomā ekonomiskākajām mājām. Tāpat viņi priecājas par pašvaldības dāvanu – Liepājas karogu, ko pašvaldība piešķir renovētajām daudzdzīvokļu mājām.

Turklāt Dzintara ielā 91 dzīvojošie nebūt nav apstājušies savās aktivitātēs mājas sakārtošanā. Nu, kad nams sakārtots, viņi ķērušies klāt tā apkārtnes uzlabošanai. Kopā ar Dzintara ielas 93.un 95. namu un K. Ūliha ielas 130. namu plānots labiekārtot pagalmu. Skice jau gatava, pašlaik tiek gatavots projekts iesniegšanai pašvaldībā, lai saņemtu tās līdzfinansējumu. “Iespēju saņemt aptuveni 90 procentu šī projekta īstenošanai garām nevar laist,” smaida Dz. Kapellere un atklāj, ka būtiskākais ir izbūvēt auto stāvvietas pie katras mājas, kā arī ierīkot bērnu rotaļu laukumu.

Biedrības “Dzintaru 91” valdes priekšsēdētāja Dzintra Kapellere (no labās) un nama iedzīvotāji neapstājas pie paveiktā – viņi jau plāno nākamos darbus.