Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Baltijas valstu spīkeri novērtē ASV centienus palīdzēt izbeigt šo karu un panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, kā arī stabilitāti Eiropā.

Jebkādās vienošanās, kas tiks panāktas sarunās Aļaskā šonedēļ vai turpmāk, ir nepārprotami jānodrošina Ukrainas suverenitāte, teritoriālā integritāte, konstitūcijā un ANO Statūtos noteikto principu ievērošana, pausts paziņojumā.

Spīkeri uzsver, ka Krievija nedrīkst ar teritoriāliem ieguvumiem gūt jebkādu labumu no tās brutālā un nelikumīgā agresijas kara.

Krievijas kā agresora vēlmes nedrīkst apmierināt, jo tas būtu iedrošinājums Krievijai turpināt agresijas īstenošanu, norāda Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Spēka piemērošana starptautisko robežu izmainīšanai ir nepieņemama un pārkāpj starptautiskās tiesības, akcentēts paziņojumā.

Spīkeri aicina ar diplomātiskiem risinājumiem nodrošināt to, ka tiek ievērotas gan Ukrainas, gan Eiropas svarīgākās drošības intereses.

Spīkeri norāda, ka jebkādu ar Ukrainu saistītu lēmumu pieņemšanā ir jābūt iesaistītai pašai Ukrainai, un jautājumi, kas skar Eiropu, ir jārisina ar Eiropas iesaisti.

Sarunas ir iespējamas tikai pamiera kontekstā, pausts paziņojumā.

Tāpat spīkeri pauž pārliecību, ka panākumus iespējams gūt vienīgi ar stratēģiju, kas ietver mērķtiecīgu diplomātiju, nelokāmu atbalstu Ukrainai un ilgstošu spiedienu uz Krieviju izbeigt tās nelikumīgo karu.

Tādēļ, kā norāda spīkeri, ir ļoti svarīgi, lai mūsu valstis un demokrātiskā pasaule kopumā turpinātu sniegt Ukrainai politisko, ekonomisko, militāro un humāno palīdzību, vienlaikus saglabājot un pastiprinot sankcijas pret Krieviju.

Ukraiņi ir pelnījuši taisnīgu un ilgstošu mieru, kura pamatā ir starptautiskās tiesības un viņu valsts teritoriālās integritātes un konstitūcijā noteikto robežu respektēšana, pausts paziņojumā.

“Mēs joprojām nelokāmi atbalstām Ukrainu – brīvu, suverēnu valsti ar pilnīgām pašnoteikšanās tiesībām,” uzsver Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji.

Jau ziņots, ka piektdien Aļaskā plānota ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, un joprojām nav skaidrs, vai tajā piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca ierosinājuma, trešdien plānota Eiropas līderu videokonference, kā ar sazvanīšanās ar Trampu un Zelenski.

Ukrainas sabiedrotie Eiropā bažījas, ka ar vienošanos, kas tiktu noslēgta bez Ukrainas, Kijivai varētu tikt uzspiesti nepieņemami kompromisi.

Tramps bijis izvairīgs, runājot par to, ko sagaida no tikšanās ar Putinu.

Viņš izteicies, ka gatavojas novērtēt Putina idejas par kara izbeigšanu, un uzstās, ka viņam šis karš ir jāpārtrauc.

Pagājušajā nedēļā Tramps teica, ka “notiks zināma teritoriju apmaiņa, kas nāktu par labu” gan Ukrainai, gan Krievijai. Zelenskis šo ierosinājumu noraidīja.