Liepājas pašvaldība veido vienotu regulējumu, apvienojot turēšanas nosacījumus ar noteikumiem par suņu nodevu.

Klāt nācis ierobežojums atrasties peldvietās ar jebkāda veida dzīvniekiem, deputātus pastāvīgajās komitejās informēja Vides daļas Vides aizsardzības vecākā speciāliste Rita Emsiņa.

“Šāds nosacījums iekļauts jau Ministru kabineta noteikumos par peldvietas izveidošanu un uzturēšanas kārtību, bet tam nav paredzēta administratīvā atbildība. Līdz ar to šā gada laikā redzams, ka

uz vienkāršu policijas aicinājumu neatrasties ar suni peldvietā dzīvnieka īpašnieks nereaģē.

Taču peldvietu apsaimniekošanas prasībās ir noteikts nepieļaut, ka tur atrodas dzīvnieki,” viņa skaidroja.

Otrās un trešās grupas personas ar invaliditāti atbrīvotas no suņa nodevas maksāšanas.

Sterilizētiem suņiem piemēro 50 procentu atlaidi no nodevas summas, tāpat arī dzīvniekiem, kuri iegādāti vai sešu mēnešu vecumu sasniedz gada otrajā pusē.

Publiskās apspriešanas laikā saņemts viens priekšlikums no iedzīvotāja, kurš neatbalsta suņa nodevas maksāšanu un atzīmē, ka līdzekļi jāmeklē citur.

Priekšlikums netika ņemts vērā, jo nodevu iekasē kopš 2007. gada un tā ir aktuāla pašvaldības budžetam.

“Dzīvnieku īpašniekiem noteikti ir jāatbalsta infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana arī ar saviem līdzekļiem,”

pauda R. Emsiņa.

Deputāts Pāvels Jurs atzīmēja, ka nodevas maksas paaugstināšana ir saprotama, jo infrastruktūra ir jāuzlabo.

“Liepājas Dzintara vidusskola jau trīs gadus cenšas pārliecināt Komunālo pārvaldi, ka arī “Laumas” rajona iedzīvotājiem vajag vairāk urnu, kur izmest suņu fekālijas,” viņš teica.

Deputāts ierosināja sociālekonomiskā sloga mazināšanai no nodevas maksāšanas atbrīvot arī seniorus. “Jo viņi ir viena no mazāk aizsargātajām grupām,” viņš pamatoja priekšlikumu.

R. Emsiņa iebilda, ka infrastruktūru izmanto visi suņu īpašnieki un, atbrīvojot seniorus no nodevas, veidojas nevienlīdzīga attieksme pret citiem.

“Dzīvnieku turēšana nav piespiedu kārtā, tā ir mūsu brīva izvēle,”

viņa uzsvēra un minēja problēmu, ka bieži, vecākiem aizejot pensijā, bērni uzdāvina dzīvnieku, taču tai jābūt cilvēka paša izvēlei, apzinoties, vai spēs nodrošināt mīluļa labturību un atrisināt, ko darīt, ja vairs nespēs aprūpēt.

“Dzīvnieks šobrīd ir ekskluzīva lieta, ko ne katrs var atļauties, jo visi pakalpojumi ir dārgi,” viņa teica.

Patversmēs visvairāk nonāk tieši senioru suņi, un daudzi dzīvnieki jāiemidzina, jo naudas trūkuma dēļ vecie cilvēki nav tos ārstējuši.

Seniori pašlaik ir 20 procenti no visiem suņa nodevas maksātājiem, un līdz izmaiņām nodevas summa senioriem bija 1,42 eiro, bet par sterilizētu suni – 71 cents. Šogad kopā nodevās iemaksāti 2057 eiro.

“Par šiem ieņēmumiem nesanāk pat iztukšot ekskrementu urnas, nerunājot par jaunu iegādi,”

teica R. Emsiņa.

Par nodevas nemaksāšanu nekāds sods netiek piemērots, viņa piebilda. Tagad, ja dzīvnieka īpašnieku pieķers citā pārkāpumā, arī pārbaudīs, vai ir nomaksāta nodeva.

Jānis Džeriņš izteicās, ka nodevas nomaksas apjoma palielināšanā jāiesaista gan dzīvnieku audzētāju biedrības, kuras vēršas pašvaldībā pēc atbalsta saviem pasākumiem, gan plašāka sabiedrība.

P. Jura priekšlikumu domnieku vairākums neatbalstīja, un tas netika pieņemts.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.