Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, šobrīd darba tirgū meklē projektu vadītājus. 24 gadus vecais Agnis Timermanis par to strādā jau sešus gadus. Piesaistot dažādība un radošums, un tas, ka visu laiku atrodies kustībā.

“Sāku strādāt vēl mācoties 12. klasē, savā dzimtajā skolā – Saldus 2.vidusskolā. Direktore ievēroja, ka aktīvi darbojos dažādās organizācijās un projektos, kā arī aktīvi iesaistos pašas skolas organizētajos projektos, un tad arī piedāvāja šo vietu,” kā kļuvis par projektu koordinātoru, atminas jaunietis. Kopš šā gada janvāra tādā pašā amatā viņš strādā Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolā.

Agņa darba diena parasti iesākoties ar e-pastu pārlūkošanu, jo šobrīd izglītības iestādei aktīvi tiekot meklēti sadarbības partneri ārvalstīs, ar ko kopīgi realizēt projektus. Tiek pārskatīti interneta portāli, kuros ievietota informācija par jaunākajiem izsludinātajiem projektu konkursiem un citām iespējām, kur gan jaunieši, gan skolotāji var iesaistīties, piemēram, kursiem, semināriem, konkursiem, savu ikdienu ieskicē puisis. “Jāsaka, ka daudz jāstrādā ar dokumentiem. Jāiepazīstas ar nolikumiem u.c. dokumentāciju, kas ar to saistīts. Līdzko ir atrasts projekts, kurā skola varētu startēt, tad arī tālāk norisinās darbs ar skolotājiem, ar kuriem kopīgi pie šī projekta varētu strādāt. Tiek plānotas aktivitātes, izmaksas utt. Kā arī attiecīgi jāaizpilda projekta pieteikuma veidlapa,” pastāsta Agnis. “Prieks ir par to, ka, realizējot kādu starptautisku projektu, piemēram, skolotājs, kurš projektam sākoties, nerunā angliski, komunicē ar tulka palīdzību, bet, tam noslēdzoties, sāk mācīties sevešvalodu, ir motivēts pieteikties tālāk ES stipendijai un pat doties pieredzes apmaiņā uz citu valsti viens pats! Un pēc tam šajos kursos iegūtās zināšanas izmanto vēl savā ikdienas darbā.”

“Man patīk tas, ka katra diena ir savādāka, manā gadījumā var satikties ar dažādu tautību cilvēkiem. Tu visu laiku esi kustībā,” Agnis paskaidro, kāpēc viņam patīk būt par projektu koordinatoru. Vai ir kāds īstenots projekts par kuru īpašs prieks? “Jā, tas bija pirmais starptautiskais projekts, kuru veidoju sadarbībā ar vienu Zviedrijas skolu. Projekts ilga pusotru gadu un tā tēma bija veselīgs dzīvesveids. Projekta laikā ap skolu izveidoja arī dabas taku, ko turklāt paveida paši skolēni. Prieks, ka aizbraucot uz Saldu, redzi, ka šī dabas taka ir saglabājusies vēl līdz šim brīdim,” teic Agnis.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc projektu vadītāju pēc NVA datiem ir deficīts, Agnim ir ļoti grūti. Ko šajā gadījumā izprotam ar vārdu salikumu projektu vadītājs? “Pētot vakances, tiek meklēts, piemēram, tirdzniecības projektu vadītājs, iekšējo inženiertīklu projektu vadītājs, mācību projektu vadītājs, projektu vadītājs darbam ar ES fondiem. Šis arī varētu būt iemesls, kāpēc pēc NVA statistikas datiem projekta vadītājs ir pieprasīta profesija,” uzskata puisis. “Ja konkrēti runājam par projekta vadītāju, piemēram, ar ES fondiem, arī šeit bieži vien ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, piemēram, ja konkrētajā gadījumā ir jāstrādā ar finansējuma piesaistīšanu, piemēram, būvniecībai, tad tiek meklēti arī speciālisti, kuri spētu aizpildīt projekta pieteikumu un vienlaicīgi būtu arī kompetents būvniecības jomā.”

Agnis pastāsta, ka projekta vadību var apgūt divās augstskolās – Latvijas Universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē, taču tās ir maģistra studiju programmas. Šobrīd tiekot piedāvāti arī ļoti daudzi profesionālās pilnveides kursi. Agnis ir beidzis Liepājas Universitātes “Ārējo sakaru vadību”, par laimi, viens no kursiem arī bijis “projektu vadība”. Iegūtās zināšanas lieti noderot strādājot šajā profesijā. Taču arī pašā studiju programmā apgūtais bijis vērtīgs, konkrētāk, svešvalodu zināšanas un vadībzinības.

Kā lielāko projekta vadītāja amata mīnusi Agnis min to, ka nekad nevari būt par 100 procentiem pārliecināts, ka iesniegtais projekts tiks apstiprināts un tu iegūsi finansējumu. Vēl pie mīnusiem varētu minēt to, ka ir daudz jāstrādā ar nolikumiem, dokumentiem. “Taču vislielākais pluss, manuprāt, ir tas, ka ir dažādība, radošums, tu visu laiku esi kustībā,” priecājas jaunietis. “Šim amatam būtu piemērots cilvēks, kuram piemīt precizitāte, radošums un atvērtība jaunajam.”

Vai darbā ir gadījušies kādi starpgadījumi? “Jā, ir bijuši gan,” atminas Agnis. Tas bijis pārņemot vienu projektu jau nobeiguma fāzē no kāda cita cilvēka. “Man konkrēti bija atlicis noorganizēt vienu pasākumu un pēc tam arī uzrakstīt atskaiti par šo projektu. Rakstot atskaiti, atskārtu, ka par projekta līdzekļiem ir iegādātas pavisam citas lietas, nekā sākotnēji bija minētas pieteikumā. Sekoja ilgāka skaidrošanās ar projekta finansētājiem, lai pierādītu, ka ar šīm iegādātajām lietām tika sasniegts projekta mērķis, un iztērētās finanses tiktu attaisnotas.” Lai izvairītos no nepatikšanām, ļoti jāseko līdzi visām nolikuma prasībām, brīdina puisis.

________________

P.S. Turpmāk katru nedēļu publicēsim līdzīgus stāstus, iepazīstinot ar šobrīd darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un kas zin’, varbūt kāda pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā virzienā lūkoties, domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas. Vari droši līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.