Tā būs viena no sadaļām apsekojumā par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli, ko veic reizi piecos gados.

Līdz 31. augustam respondenti, kuri saņems vēstuli, aicināti aizpildīt anketu tiešsaistē sev ērtā laikā un vietā.

Ja anketa noteiktajā laikā nebūs aizpildīta tiešsaistē, tad no septembra līdz nākamā gada janvārim ar iedzīvotājiem sazināsies CSP pārstāvji un piedāvās telefoninterviju vai sarunu klātienē.

Piedalīties aptaujā aicinās iedzīvotājus no 15 gadu vecuma.

Respondentus lūgs sniegt informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, medikamentu lietošanu un ģimenes ārstu vai speciālistu konsultācijām.

Tā kā veselības stāvokli ietekmē tādi faktori kā smēķēšanas un alkoholisko dzērienu lietošana, fiziskās aktivitātes ikdienā, ķermeņa masas indekss un uzturs, tad apsekojumā būs jautājumi arī par šīm tēmām.

“Iedzīvotāju veselības apsekojumā iegūtie dati būs pamats sabiedrības veselības, farmācijas un veselības aprūpes politikas lēmumiem –

no ģimenes ārstu pieejamības un profilakses pasākumiem līdz slimnīcu pakalpojumu grozam un valsts atbalsta programmām,” pētījuma nepieciešamību skaidro CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Uzziņai

– 2019. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtēja kā labu vai viduvēju. 

Gada laikā pie ģimenes ārsta bija vērsušies 64,7% vīriešu un 82,3% sieviešu, savukārt ārstu speciālistu 12 mēnešu periodā apmeklēja 55,9% iedzīvotāju.

– Iepriekšējā apsekojuma rezultāti rādīja, ka ikdienas smēķētāju skaits sarucis līdz 22,6% (2008. gadā – 32,7%).

– 2019. gadā ar nomāktības sajūtu un depresiju kādā brīdī saskārušies 19,3%, ar miega traucējumiem – 38,2% iedzīvotāju.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde