Pirmdien publicētajā intervijā laikrakstam “Rheinische Post” Rēvekamps norādījis, ka Bundesvēram, lai aizsargātu valsti un pildītu savas saistības pret NATO, šobrīd trūkst vairāk nekā 80 000 profesionālo karavīru un 140 000 rezervistu.

“Man ir nopietnas šaubas, ka [trūkstošo karavīru skaitu] var nodrošināt tikai ar brīvprātīgo dienestu,” piebildis politiķis, kas pārstāv kanclera Frīdriha Merca vadītos kristīgos demokrātus (CDU).

Drīzumā aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, kas pārstāv konservatīvo koalīcijas partnerus sociāldemokrātus (SPD), gatavojas valdībai iesniegt likumprojektu par brīvprātīgo militāro dienestu.

Rēvekamps norādīja, ka likumprojektam jānosaka konkrēti armijas ikgadējā pieauguma mērķi.

“Likumam jāparedz arī automātisks iesaukšanas mehānisms, ja šie mērķi netiek sasniegti”.

Lai gan Vācija 2011. gadā atteicās no obligātās karaklausības, tā joprojām ir paredzēta valsts Pamatlikumā un tās atjaunošanai pietiek ar vienkāršu vairākumu Bundestāgā.

Koalīcijas līgums starp CDU, to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) un SPD paredz, ka Merca valdība risinās karavīru trūkumu ar jaunu brīvprātīgas iesaukšanas modeli.

Ja attiecīgais likumprojekts tiks apstiprināts, tas varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Pistoriuss uzsvēris, ka jaunais modelis būšot balstīts uz brīvprātīgo dienestu un finansiāliem stimuliem, taču atzinis, ka brīvprātīgais dienests var saglabāties vienīgi tad, ja tas var apmierināt Bundesvēra vajadzības.